Iestudējumu par mūsdienās aktuālo emigrācijas tēmu iedvesmojušas ceļojumu dienasgrāmatas, pašu aktieru dzīves pieredze un sarunas ar emigrantiem. Skumjo realitāti caurstrāvoto izrādi var skatīties kā fotoalbumu, un no nelieliem fragmentiem nolasīt cilvēku izjūtas un pieredzi meklējot darbu svešumā. Arī tad, ja šo darbu izdodas atrast – tas nereti ir saistīts ar daudziem pazemojumiem un atbraucēja vientulību.
Lai gan izrāde skan gan latviešu, gan angļu, gan zīmju valodā, patiesā varoņu sazināšanās notiek bez vārdiem – caur ritmu, deju, kustību, dziesmu.
Stāsts ir par tiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēdējā desmitgadē. Citi trūkuma spiesti. Vēl citiem Latvijā ir bijis par šauru, viņi devušies ceļā, lai mācītos un realizētu savus sapņus. „Cenšos spēlēt pēc savas pieredzes. Biju Čehijā mācīties, nesapratu valodu, nāca raudiens,” atminas grupas „Alias” dalībniece Jolanta Znotiņa. „Darba meklējumi, svešuma sajūtas ir tās, ko es gribu nodot skatītājiem,” piebilst cits grupas pārstāvis Intis Zvirbulis.
Izrādes režisore Marika Antonova Čehijā, Brno Mākslas akadēmijā apguvusi nedzirdīgo teātra režisora profesiju. „Lielu iedvesmu dod zīmju valoda – šis zīmes darbojas līdzīgi pantomīmai un deju poēzijai. Mēs gaidām skatītāju, kurš gatavs uzklausīt personīgos stāstus,” saka Antonova.
Iestudējums šopavasar Rīgas amatierteātru festivālā “Rīga spēlē teātri” ieguvis galveno balvu – Lielo Tomu.