Lauksaimnieks Andris Felss savulaik bijis kolhoza „Ļeņina karogs" agronoms un priekšsēdētājs, bet vēlāk kā Augstākās padomes deputāts balsojis par Latvijas neatkarību.
Andra saimniecība „Vīnkalni" atrodas pie paša Daugavas krasta, te viņš sagaidījis sava mūža 56 saules lēktus un rietus.
Pie Daugavas un arī Aiviekstes, kur viena upe satiek otru, atrodās kolhozs "Ļeņina karogs". Tajā pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas Andris Felss sāk strādāt par galveno agronomu, bet 80. gadu beigās kļūst par priekšsēdētāju.
Kolhozs tolaik bija bagāts, audzēja graudus un lopus, bet Latvijā veikali palika aizvien tukšāki. „Ārpus Latvijas bija lielpilsētas jāuztur, un valstī palika aizvien mazāk. Katrs kolhoznieks turēja mājās cūkas, mājlopus, normāli tas nebija, kad sākās atklātības periods, kļuva skaidrs, kur tas viss paliek. Bet 80. gadu sākumā tu neko nevarēji izdarīt – tevi varēja paaicināt uz stūra māju, kur neviens vien pabija. Jo visam vajadzēja pietikt, mēs taču komunismu cēlām," stāsta Andria Felss.
Tie bija laiki, kad ne tikai 18.novembri, pat Ziemassvētkus nebija ļauts svinēt. „Kāds 18.novembris! Helsinkieši sāka to svinēt tikai 80. gadu beigās, kur nu vēl 80. sākumā, būtu lielas problēmas. Pietika jau ar precedentu ar karoga uzvilkšanu."
Toties tagad Andra dzīvesvietā Prižu avēnijā - vienīgajā avēnijā Latvijā - kopā 18. novembri svin visi 20 apkārtējo māju iedzīvotāji. Arī Andris ar ģimeni: sievu un četriem dēliem.
1991.gada 4.maijā Andris Felss, būdams Augstākās padomes deputāts balsoja par Latvijas neatkarību, vēlāk darbojās Lauksaimniecības komisijā. Taču tagad vairs lielajā politikā neiet, saimnieko pa „Vīnkalniem" un gatavo augstvērtīgu pārtikas eļļu no liniem un rapša.
Tomēr kā katrs lauksaimnieks arī viņš satraucas par to, ka Latvijas zemi izpērk ārzemnieki: „Pirmā vietā nokļūst maka biezums. Kā jau mums parasti, kas nosola vairāk, tam ir prioritāte. Ja valsts neuzskatīja par nepieciešamu regulēt, esam kur esam, vilciens jau aizbraucis."
Pieredzējušais lauksaimnieks saskata kritisko robežu arī meliorācijas jautājumos. „Ja tam netiks virzīti lieli līdzekļi un netiks situācija glābta, pēc 5-10 gadiem mēs par to varēsim runāt tikai pagātnes izteiksmē."
No ikdienas rūpēm Andri atsauc dziesma un ģitāras spēle. Viņš ir sacerējis gan savus vārdus pazīstamām melodijām, gan dziesmām savu mūziku. Atsaucīgs un sabiedrisks, ar siltu sirdi, gatavs vienmēr izpalīdzēt – tā Andri raksturo visi, kas viņu iepazinuši.
