Traģiskie notikumi nevienu nav atstājuši vienaldzīgu. Daudziem tie likuši aizdomāties, un viens no pārdomu tematiem ir dzīvība. Cik tā trausla! Cik liela atbildība uzticēta cilvēkiem, un cik nopietnas sekas var būt vieglprātībai un paviršībai. Meklējot mierinājumu, cilvēki nāk pie Dieva un izkrata viņam savu sirdi. Arī šodien – pirmajā Adventā.
„Ar kādu noskaņu mēs ieejam šajā laikā – tas nav viennozīmīgi gaišs un cerīgs noskaņojums, jo vēl neesam aizmirsuši. Un tas arī nebūtu labi, ja mēs aizmirstu tos notikumus, kas norisinājās nedēļu atpakaļ. Tad mēs skumdinātu Jēzu. Bet tāda ir dzīve – līdzās ir bēdas un līdzās ir arī cerības," saka Rīgas Doma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Sandis Ratnieks.
Mēs nākam kopā, jo mums ir vajadzīga cerība, un mūs vieno ticība Dievam, kas šo cerību dod vislielākajās bēdās, saka mācītājs.
Un tepat ārā, Doma laukumā, neraugoties uz lietus šaltīm un brāzmaino vēju, visā krāšņumā stalta stāv Ziemassvētku egle, un amatnieki cer, ka kāds atnāks un ieraudzīs, cik skaistas karotes viņi ir izgrebuši, kādas zeķes un cepures darinājuši un jau laikus gādājuši skujas, sūnas un čiekurus, lai varētu izgatavot Adventa vainagus, kuros tiek dedzinātas četras sveces – pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.
