Tās plāns paredz, ka no 2017.gada ieņēmumus no ES un valsts atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai aplikt ar nodokļiem. Taču pret to kategoriski iebilst lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un aicina valdību nodokļu ieviešanu atlikt līdz 2021.gadam.
Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka sarunas par Eiropas maksājumiem šā gada februārī nebeidzās ar tik labiem rezultātiem, kā cerēts. Latvijas lauksaimnieki joprojām saņem viszemākās subsīdijas ES, un tikai 2019. gadā visas trīs Baltijas valstis būs vienā līmenī, bet arī tas sasniegs tikai 80% procentus no ES vidējā līmeņa, norāda Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja.
Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem nepārsniedz 63 latus par hektāru, kamēr ES zemnieki saņem vidēji trīs reizes vairāk – 186 latus par hektāru.
