Atvēlēts daļu no šī finansējuma pārdalīt par labu tiešmaksājumiem. Taču daudzi ražojošie lauksaimnieki ir pret to - tas nozīmētu, ka maksājumus saņem katrs, kam pieder zeme. To vidū arī tie, kas zemi ne apsēj, ne apar, ne arī gana tur govis, tikai appļauj – tos sauc par „dīvāna zemniekiem”.
„Ja ticēsim, ka dīvāna zemniekiem nebūs atbalsts, tad mums ir cerības uz ko vairāk, cerība mirst pēdējā,” saka Rundāles novada zemnieks Raimonds Rija. „Neesmu rēķinājis, cik vairāk – tas pīrāgs tiek raustīts, dalīts. Īstenībā jau jādala tad, kad lācis tiks nomedīts,” norāda Sesavas pagasta zemnieks Uldis Vangalis.
Piektdien ar lauksaimniekiem tikās Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”). Šajās dienās izskanēja, ka Kalnietes minētie 58%, par kuriem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, turpmāk saņems Latvija no Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas budžeta, ir neprecīzs skaitlis. „Sāksim ar skaitļiem, nevis ar 58%, ko steigā aprēķinājām. 50% ir pareizais skaitlis, un arī pārējie skaitļi ir pareizi... Kopējais panākums ir viens miljards, un tie ir skaitļi ar kuriem varam lepoties,” saka Kalniete.
„Būtiski ir tas, ka mēs spēcīgi nostartējām. Mūs ņēma vērā Eiropā, cilvēki teica – visiem griež nost, jums dod. Veiksmīgā kampaņa deva rezultātus.... Būtiski lai nauda nonāktu pie ražotāja, nevis pie appļāvēja,” piebalsoja Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs.
Arī vairāki klātesošie lauksaimnieki uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji Briselē necīnījās par lauksaimniecības budžeta palielināšanu Latvijas zemniekiem tāpēc, lai naudu saņemtu tie, kas neko neražo un tur zemi neapstrādātu. „Notiek diskusijas – maksāt ražotājiem vai visiem, kam ir hektāri, pašlaik izskatās, ka LOSP iesaka naudu dalīt visiem – vairāk ir „dīvānzemnieku” aizstāvji...,” uzsver kooperatīvās sabiedrības „Latraps” direktors Edgars Ruža.
Tieši tādēļ, lai nauda netiktu „dīvānzemniekiem”, Zemkopības ministrija lēmusi, ka neplāno 25% pārdalīt par labu tiešmaksājumiem. Tāda nostāja ir arī Zemnieku Saeimai, kas uzsver, ka lielākai daļai no finansējuma jānonāk lauku attīstības programmām. „Tas nozīmē – konkurētspējas palielināšanai, vides sakārtošanai, izglītībai, infrastruktūrai, un tādēļ mēs liekam naudu pa dažādām kabatiņām – lai tiek arī meliorācijas sistēmai...,” saka Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja.
Tiesa gan 2014. -2020.gada budžets vēl nav apstiprināts. Pie tā vēl tiek strādāts, un oktobra pirmajā sesijā cer to apstiprināt. Tikai tad lielais finanšu pīrāgs būs sadalīts pilnīgi, un katra valsts varēs jau reāli ķerties pie tā tiesāšanas.
