Lauksaimnieki grib prioritāti piena nozarei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vēlas, lai turpmākajā plānošanas periodā atbalsta maksājumos saglabātu piena nozari kā prioritāru. Organizācijas Zemkopības ministrijai izteikušas arī konkrētus priekšlikumu atbalstīt tās zemnieku saimniecības, kuras vēlas paplašināties, būvējot jaunas fermas, lai investīcijas piena ražošanā būtu ekonomiski efektīvas.

Piena lopkopji strādā 365 dienas gadā, bez sestdienām un svētdienām. Svētdien Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācija sprieda, vai un kāds nozarei pienākas atbalsts.

No bijušās „Lāčplēša” kolhoza godības saglabājušās trīs slaucamo govju novietnes, kas viena no otras atrodas vairāku kilometru attālumā. Saimniecība „Lāčplēša piens” ar 600 govīm pēc liellopu skaita ir trešā lielākā valstī, bet pēc apstākļiem, kādos uzturas lopi un strādā slaucējas, viena no pēdējām. „Nav visās saimniecībās labvēlīgi apstākļi. Šeit, piemēram, lai izvadātu strādniekus uz fermām, aiziet 40 000 latu gadā. Traka nauda,” pauž Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode.

„Ražošanai būtu jābūt centralizētai – tā jau ir rūpnieciska ražošana. Investīcijas vajadzīgas lielas, lai varētu te ielikt lopus. Ceram, ka 2014.–2020.gadā līdzekļi mums būs pieejami un varēsim kaut ko darīt,” saka SIA „Lāčplēša piens” valdes priekšsēdētājs Andris Driksna. Līdz šim „Lāčplēša pienam” līdzekļu fermu modernizācijai nebija, pat 600 govis nespēja sev nopelnīt jaunas kūtis.

Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka valstī, plānojot atbalsta maksājumus 2014.-2020. plānošanas periodam, jānosaka vairākas prioritātes. Piemēram, atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu piešķiršanu kopprojektiem lopbarības sagatavošanas un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kad apvienojas vairākas saimniecības, nepieciešams arī izstrādāt un atbalstīt piena kvalitātes uzlabošanas shēmu. Jābūt līdzekļiem modernizācijai un jāpalielina tiešmaksājumi pienu ražojošām saimniecībām.

„Ja mēs saskaitām tiešos atbalsta maksājumus, piena lopkopībai iznāk mazāk. Ir jābūt aprēķinātiem atbilstošiem maksājumiem, jābūt vēlmei tos atrast, ja gribam, lai Latvija ražo pienu un lai mēs nepārdodamies ārzemniekiem,” norāda Balode.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma (Vienotība) svētdien sarunās uzsvēra, ka prioritāšu jomā nekas nav mainījies – piena ražotājiem joprojām ir priekšroka. „Es vienmēr esmu teikusi – mums ir viena prioritāra nozare un tā ir piensaimniecība. Tā ir prioritāra arī klimatisko apstākļu dēļ un arī tradicionāli. Kopējie noteiktie atbalsta maksājumi būs lielāki par 50%,” sola Straujuma.

Latvijas lauki no Eiropas lauksaimniecības fonda nākamajos septiņos gados saņems 1,37 miljardus latu. Atbalsta mērķis ir nodrošināt lielākus ienākumus no ražošanas vai saimnieciskās darbības, arī piensaimniecības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti