Mazgrāvīšu saimniekiem ir gan tomāti, gan gurķi, gan arī valrieksti. Andris un Gunta Bites saimniekošanu uzsākuši pirms 15 gadiem, ka viņi saka – no nulles: bez Eiropas naudām, bez atbalsta maksājumiem, tikai kredītus ņēmuši tehnikas iegādei.
Andris īpaši lepojas ar siltumnīcām, kas taisītas pēc viņa projekta. Ārzemju konstrukcijas bijušas pārāk dārgas un neatbilstošas Latvijas apstākļiem. „Mums galvenā doma - lai tomāts būtu garšīgs, mēs minimāli lietojam pesticīdus. Un lai bez tiem varētu iztikt, vajadzīga konstrukcija, kurai būtu atbilstoša vējošanās, lai nebūtu par maz un arī ne par lielu. Visas konstrukcijas ir ar divām plēvēm, lai neveidojas kondensāts,” skaidro Andris Bite.
Andra nākotnes projekts ir valriekstu dārzs. Tāds, kāds vēl nevienam Latvijā nav bijis. Starp siltumnīcām jau aug pirmie valriekstu stādiņi. „Šis varētu būt Latvijas karaliskais valrieksts. Ar labāku garšu nekā ievestie. Ir divi zinātnieki tos ieveduši Latvijā. Stādi gatavi stādīšanai, ir trīs gadus saldēti. Pēc pieciem gadiem var gaidīt pirmo ražu,” stāsta saimnieks.
Mazgrāvīšu saimniekiem ieceru daudz. Darba arī daudz. Vasarās dienas ir par īsu. „Izdzīvot var uz tā rēķina, ka mums darba diena ir 15 stundas. Svētdienas gan ņemam brīvas. Ziemā strādājam astoņas stundas. Savedam kārtībā tehniku, taisām projektus – mums tie nav Eiropas projekti, bet siltumnīcu projekti, laistīšanas projekti, laipu projekti,” piebilst Andris.
Zemnieku federācijas vadītāja atzīst, ka šobrīd biedru starpā notiek pārrunas par atbalstu nepieciešamību mazajiem zemniekiem, lai viņi nepagurst, turpina un paplašina ražošanu, jo mazo zemnieku Latvijā ir daudz.
„Mazie zemnieki-ražotāji visu laiku ir uz izdegšanas robežas, un daudzi saka – es nesaprotu, kā man tālāk saimniekot... Katrs jau domā, kā būs, bet tas, kas mīl zemi, tas paliks,” spriež Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Mazajām lauku saimniecībām, kas ražo produkciju pašpatēriņam, bet daļu pārdod tirgū, būs līdzīgi atbalsti, kā līdz šim, atzīst Zemkopības ministrijā. „Saimniecībām būs iespēja pieteikties uz atbalstu, ja viņas ir apgrozījuma robežās no diviem līdz 15 tūkstošiem eiro. Tām būs mazo saimniecību atbalsts, līdzīgi atbalsta nosacījumi kā šinī periodā, bet var būt izmaiņas un papildu nosacījumi. To skatīsimies, jo normatīvo aktu bāze tikko tiek veidota,” skaidro ministrijas Lauku attīstības fondu pārstāvis Andis Kozlovs.
Mazgrāvīšu saimnieki šogad pieteiksies Eiropas projektam saimniecības modernizācijai. Iespējams, ka viņiem pienāksies arī atbalsts saimniecības attīstībai un citi atbalsti. Par Lauku attīstības programmas finansējuma sadalījumu diskusijas vēl turpinās.
