/Papildināts/
Saeimas deputāti šodien asi diskutēja par izmaiņām Imigrācijas likumā, kas nosaka kritērijus termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Kaismīgākās diskusijas šodien bija par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu turpmāk izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas par 50 tūkstošu eiro samaksu Ekonomikas attīstības fondā, nevis pērkot kādu īpašumu vai uzņēmumu. Oponenti to sauc par klaju tirgošanos. Idejas aizstāvji saka, ka tas palīdzēs ieguldīt naudu tieši tur, kur valstij vajag.
Ekonomikas ministrijas piedāvājums ir vienkāršs: papildināt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību ar jaunu punktu, kas ļauj piešķirt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem tam, kurš ir iemaksājis valsts budžetā 50 tūkstošus eiro. Šī nauda aizies Ekonomikas attīstības fondam, kas viedos pirmā mājokļa programmu jaunām ģimenēm un citas labas lietas, saka Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters:
„Mērķis ir viens: papildināt šo attīstības fondu, lai no šiem līdzekļiem, kas šajā fondā ir, jau attīstītu valstij uz to brīdi vajadzīgās nozares."
Demiters norāda, ka jau no paša sākuma termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par naudu bija veidota ar domu iegūt naudu ekonomikai. Tādēļ pēc būtības - tas neesot nekas jauns. Turklāt dzīvokli vai uzņēmumu var pārdot, atgūstot ieguldīto naudu. Savukārt Ekonomikas attīstības fondā iemaksātie 50 tūkstoši eiro nevienam netiks atdoti.
Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no „Vienotības" tam iebilst.
„Manā skatījumā gan tā ir klaja pārdošanās. Un es apšaubu vai arī citas Šengenas valstis, triviāli mēs to varam saukt Brisele, atbalstīs šādu priekšlikumu. Jo, lai iegūtu vīzu jebkurā no Šengenas valstīm, ir jābūt pamatojumam: tu doties darba vizītē, tev ir ģimenes darīšanas, tu dodies atpūsties, tu nopērc nekustamo īpašumu, tu veic uzņēmējdarbību, ieguldi šajā valstī. Bet šeit ir piedāvājums: ieguldi 50 tūkstošus fondā un automātiski saņem uzturēšanās atļauju. Nav jau pamata kāpēc!" sašutumu pauž Latkovskis.
Pret šo piedāvājumu ir arī Saeimas juristi, kuri uzskata, ka tas ir pretrunā ar vīzu izsniegšanas sistēmas loģiku. Jurists Edgars Pastars komisijas sēdē uzturēšanās atļauju pārdošanu par 50 tūkstošiem eiro salīdzināja ar bērnu tirdzniecību: „Arī vecāki, kas dažās valstīs atļaujas pārdot savus bērnus verdzībā, šo naudu bieži notērē maizei un ūdenim. Bet tas nenozīmē, ka šos bērnus var pārdot."
Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs sākumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu.
„Ja reiz arī citur ir šāda prakse, tad tā ir jāīsteno. Arguments par to, ka tā ir atļauju tirgošana, neiztur kritiku, jo tā ir atļauju tirgošanas cenas būtiska paaugstināšana. Šobrīd atļauju tirgošanas cena ir valsts nodeva par darījumu ar nekustamo īpašumu. Un visas tās pasaciņas, ko stāsta tā saucamais alkatības fonds savās reklāmās par milzīgiem skaitļiem, ir lobistu firmas pasūtītā pētījuma rezultāts," uzskata Rasnačs. Vēlāk Rasnačs aicināja izsludināt pārtraukumu, lai frakcijas varētu vienoties, ko darīt tālāk ar šo ideju, jo ir atklājies, ka uz šādā veidā izsniegtajām atļaujām neatteiksies kvotas, par kurām nesen vienojās koalīcijas partijas.
Deputāti mainīja arī kārtību, kādā uz uzturēšanās atļaujām varēs pieteikties uzņēmēji. Ja grozījumi stāsies spēkā, tad uzturēšanās atļaujas varēs saņemt ne vairāk kā trīs cilvēki, kuri ir ieguldījuši kādā uzņēmumā, nevis 10 vai 20, kā līdz šim. Turklāt, pieaugot uzņēmuma ieguldītāju skaitam, pieaugs arī summa, ko būs nepieciešams samaksāt.
Saeimas komisija iesāka šodien skatīt arī citus Imigrācijas likuma grozījumus, kas saistās ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu. Kopumā virzīšanai uz otro lasījumu steidzamības kārtā iesniegts 21 priekšlikums, taču komisija laika trūkuma dēļ izskatīja tikai piecus. Nākamā komisijas sēde paredzēta nākamotrdien, 29.oktobrī.
Starp pieciem izskatītajiem priekšlikumiem netika atbalstīts Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums noteikt, ka uzturēšanās atļaujas iegūšanai par pamatu nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegāde. Šis priekšlikums paredzēja, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme.
Jau pašlaik lielas lauksaimniecības zemes un mežu platības ir ārvalstu investoru rīcībā. Grozījums likumā nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, uzskata Smiltēns.
