Trīs govis, pieci teļi un dažas vistas – tāda šobrīd ir Zentenes pagasta mikrouzņēmuma SIA „Iniņi" bagātība. Cerot uz attīstību, viņi ar Eiropas līdzfinansējumu par 3000 latu iegādājās tehniku, bet lai attīstītu saimniecību, nepieciešami vairāki gadi.
„Iniņi" ir maza zemnieku saimniecība, bet savulaik pierunāti, viņi noformēja mikrouzņēmumu, un tagad saimnieki ir izmisumā, jo apzinās, ka ir un būs zaudētāji.
„Mums pat nav daži simti latu ienākumi. Tikai ienākumi no izbrāķētajiem teliņiem. Kamēr sāksim pienu slaukt un ražot, paies četri gadi. Mums jāpadomā, vai es četrus gadus esmu gatavs maksāt 1000 latus gadā (..) Vai tas nozīmē bankrotu? Nezinu, zvanīju uz LAD [Lauku atbalsta dienestu], prasīju, kā varu iziet no situācijas, mainīt statusu? Konkrētu atbildi nedeva," saka SIA „Iniņi" mikrouzņēmuma īpašnieks Normunds Pildiņš.
Iespējams, ka saimnieki būtu lielāki ieguvēji, ja būtu palikuši kā zemnieku saimniecība. Viņi aprēķinājuši - lai atgūtu zemnieku saimniecības statusu, būs jāatmaksā 1500 par iegādāto tehniku. Bet, paliekot mikrouzņēmumā, būs katru gadu jāmaksā pa 1000 nodokļos. Abos gadījumos naudas neesot, tātad attīstīties nebūs iespējams. „Mums 3 dēli aug. Vecākais teica – es atbraukšu un būšu te saimnieks. Ja mēs tagad likvidēsimies, tad viņam nebūs kur atgriezties," saka otra zemnieku saimniecības īpašniece Ineta Pildiņa.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pirmdienas rītā „Rīta Panorāmā" uzsvēra, ka mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšana sīkbiznesu iedzīs ēnu ekonomikā. „Ja nodokli palielinās no 9-15%, mēs piedzīvosim pretējo – daļa aizies ēnu ekonomikā. Samazināsies reģistrēšanās jauniem mikrouzņēmumiem...." paredzēja Endziņš.
Valsts ieņēmumu dienestā patlaban reģistrēti 29533 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Tie var būt individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Mikrouzņēmuma apgrozījums gadā nedrīkst pārsniegt 70 000 latu, un darbinieku skaits ierobežots līdz pieciem.
