Panorāma

Rudenī jāmaina braukšanas stils

Panorāma

Baleta "Karlsons lido..." pirmizrāde

Kas kavē attīstīties mājražošanai

«Panorāma»: Mājražošanu kavē likumdošanas un birokrātijas barjeras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Viena no iespējām, kā laukos attīstīties mazajām saimniecībām, ir nodarboties ar mājražošanu. Latvijā darbojas 559 reģistrēti mājražotāji, bet tas ir zems rādītājs - tikai 0,2 procenti no visiem zemniekiem. Salīdzinājumam - Eiropā vidēji ar mājražošanu nodarbojas 8%, bet Rumānijā savās mājās dažādas preces un pārtikas produktus ražo un pārdod gandrīz puse zemnieku. Kā galveno šķērsli mājražošanas attīstībai Latvijā cilvēki min likumdošanas un birokrātijas barjeras, kā arī zināšanu trūkumu.

Maizes cepējas Ilzes Briedes mājas “Donas” Blomes novada vienmēr ir viesu pilnas, viņa neslēpj sveci zem pūra un rāda kā top klaipiņi un karašiņas, un ne tikai rāda, bet liek ciemiņiem pašiem izmēģināt roku kukulīša veidošanā. Pamatam top ligzdiņas no kļavu lapām, bet katram apaļajam kukulītim, pirms šaušanas krāsnī, jāuzvelk zīme.

Donu saimniecībā ceptā maizīte netiek vesta uz lielveikaliem, bet nogādāta mazajiem pasūtītājiem, un tādu ir daudz. Jo cilvēki izjūt atšķirību rūpnieciski ceptai maizei no maizes, kas ar mīlestību mīcīta, raudzēta un cepta no labiem miltiem īstā lauku krāsnī.

„Es vienmēr saku – cilvēkam ir jādara tas, kas viņam ir no dabas dots, es domāju – tā karašiņa varbūt ir tas, kas šobrīd veikalos nekur nav nopērkams, un ja viņu izveido kā interesantu produktu, ar to var iziet arī tirgū,” stāsta “Donu” saimniece Ilze Briede

Kad krāsnī ogles uzkvēlojušas līdz 240 grādiem, kukulīšus var šaut iekšā. „Donu” saimniece jau piešāvusies gan pie darbiem, gan zina, kādās finanšu jomās nedrīkst kļūdīties, un kādas prasības strādājot jāievēro. Bet iesācējam esot grūti.

„Latvijā nav nevienas tādas iestādes, kura dotu atbalstu un sniegtu konsultāciju, no kura gala jāsāk,” skaidro maizes cepēja. „Esmu dzirdējusi, ka Zviedrijā un Somijā pie ekonomikas ministrijas ir departamenti, kuri strādā tieši ar mazajiem uzņēmējiem, kur aiziet ar ideju un tev iesaka ar kādiem finanšu instrumentiem strādāt, un uz kādiem grābekļiem neuzkāpt.”

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs atzīst, ka šim uzņēmējdarbības veidam – mājražošanai Latvijā jāpievērš lielāka uzmanība, jo te ir iespēja mazajiem zemniekiem attīstīties.

„Viņiem vajadzīgas zināšanas gan par to, kā izveidot savu ražotni, lai kontroles dienestiem būtu mazāk kur piesieties, un šeit padoms noderīgs, drīz sagatavosim arī informatīvu bukletu,” sola Lauku konsultāciju centra pārstāve Iveta Tomsone.

Daudziem mazajiem saimniekiem mājražošana ir vienīgais veids, kā izdzīvot laukos. Nav noslēpums, ka daudzi to dara, nereģistrējot savu mazo biznesu, tā ir vienkāršāk. Taču, iespējams, vēl vienkāršāk būtu samazināt birokrātisko slogu, tādējādi paverot lielākas iespējas attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti