Tās pašvaldības, kas siltumapgādē jau veikušas pāreju no gāzes uz šķeldu, šoziem varēja baudīt darba augļus – zemākus un stabilākus siltuma tarifus. Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs stāstīja, ka līdz šim pašvaldības katlumājas pārbūvēja, gan izmantojot valsts līdzfinansējumu, gan par saviem līdzekļiem, un darīja to pakāpeniski.
"Tas bija ļoti pamatoti, jo pirms gada mēs lielu krīzi enerģētikas jomā neredzējām. Tas parādījās pavisam nesen, tikai šajā ziemā. Protams, uzreiz vienā dienā nomainīt visas katlu mājas prasa izmaksas, jāņem kredīti. Tās ir būvniecības izmaksas. Es teiktu tā, ka pašvaldības ir aktīvi izmantojušas visas iespējas, kādas ir bijušas. Tās ir bijušas pietiekami proaktīvas. Ja mēs pirms gada būtu zinājuši, ka būs šāda krīze, tad varbūt vairāk savus [valsts] līdzekļus ieguldītu. Tas ierobežojošais faktors vienmēr ir bijis finansējuma pieejamība, jo katlumājas uzbūve arī kaut ko maksā," teica EM pārstāvis.
EM aplēses liecina, ka 39 pašvaldību komersantiem jau ir augstas gatavības projekti, kurus būs iespējams realizēt līdz nākamā gada beigām.
"Tie, kas šo ziemu jau gatavojās un bija gatavi šajā vasarā darboties ar katlumājām, tiem finansējuma, pēc mūsu aplēsēm, pietiks. Ja jūs man prasīsiet, kad pati pēdējā pašvaldība pāries apkurē no gāzes uz šķeldu, es labāk neizteikšu tādas prognozes. Tas būtu spekulatīvi. Es nevaru runāt pašvaldību vārdā," norādīja ministrijas pārstāvis.
Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš uzsvēra, ka pašvaldību centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija no fosilā kurināmā, proti, gāzes, uz atjaunīgiem energoresursiem notikusi jau vairākus gadus.
"Intensitāte finansējumam ar katru jauno periodu samazinās, tas ir saprotams. No otras puses, protams, ir būtisks atbalsts, jo plānoti bija tikai 12 miljoni eiro, un faktiski tagad, kā mēs sakām, šie ātrie projekti tiks īstenoti, un to izmainījusi ģeopolitiskā situācija. Valdība ir piešķīrusi no nākotnes plānotajiem projektiem 68,81 miljonu eiro. Ja līdzfinansējums ir apmēram 40%, tad kopējais projektu saraksts jeb finansējums būs daudz lielāks," sprieda Vītoliņš.
Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis uzsvēra, ka papildu finansējums šim gadam būs tieši laikā un lietderīgi tiks izmantots, lai atjaunotu un rekonstruētu centralizētās siltumapgādes sistēmas.
"Šādi projekti pārsvarā tiek finansēti ar banku aizņēmumiem. Pateicoties mūsu finanšu situācijai valstī, tā ir stabila, kredīti ir pieejami. Tas ir atstrādāts modelis, un es domāju, ka tur lielas problēmas nebūs," vērtēja Vītoliņš.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss teica, ka līdz šim Latvijā šķelda tika vairāk saražota, nekā siltumapgādē spēj patērēt. Līdz ar to uzņēmumi skaidu un malkas koksni pārvērš granulās un eksportē. Latvija patlaban eksportē kurināmo vairāk nekā desmit teravatstundu apjomā.
"Tas nenozīmē, ka uzreiz viss tas, kas ir eksportā, ir pārvēršams patēriņam vietējā tirgū, jo mēs eksportējam dārgāko, mehānisko koksnes kurināmo – granulas. Un uz vietas Latvijas katlumājās granulas dedzināt lielā apjomā nebūtu ekonomiski pamatoti. Tur tiešām jākurina šķelda. Fiziski mums Latvijā pietiek kurināmā, bet tā otrā patiesības daļa ir tāda, ka uz šo kurināmo cer, pretendē vai vēlas iegūt ne tikai Latvijas patērētāji. Tādēļ Latvijas enerģētikas nozarei būs jākonkurē uz šo kurināmo," sacīja Klauss.
Tas bija arī pirms kara, bet līdz ar pieprasījuma pieaugumu pieauga koksnes cenas.
Klauss arī akcentēja, ka enerģētikas krīze spiež augšā arī koksnes cenu, līdz ar to nevar gaidīt, ka koksnes kurināmais būs tikpat lēts kā pirms gada.
Tomēr tik un tā kurināt šķeldu būs lētāk nekā gāzi, jo šobrīd koksnes kurināmā cena ir virs 30 eiro megavatstundā, toties gāze cena starp svārstās no 150 līdz pat 300 eiro par megavatstundu.
