Karadarbības laikā tieši vai netieši cieš iesaistīto valstu ekonomikas. Un viena no jomām, kas tiek ietekmēta, ir nacionālā valūta. "Gan vietējie iedzīvotāji, gan pasaules finanšu tirgi tad mazāk tai uzticas, un ir zināma neskaidrība par to, kāds ir tirgus objektīvais kurss," stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Līdzīgi ir noticis Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā. Vēl pagājušās nedēļas sākumā nevienā no Latvijā esošajiem valūtas maiņas uzņēmumiem nemainīja ne Krievijas, ne Baltkrievijas rubļus, ne Ukrainas grivnas. Silakalns norādīja, ka Latvijā valūtas maiņa ir privātu uzņēmumu darbības sfēra un valsts šo jomu neregulē – kuras valūtas mainīt vai nemainīt.

Tomēr Latvijas Banka aicina uzņēmumus iespēju robežās ukraiņu grivnas maiņu nodrošināt, un daži uzņēmumi to dara. Ukrainas kara bēgļi var arī norēķināties ar maksājumu kartēm.

"Ar Ukrainā izdotām "Visa" un "Mastercard" ir jābūt iespējai norēķināties, jo ukraiņu bankas ir veikušas priekšdarbus un pārcēlušas savus norēķinu centrus prom no kara darbības zonas, un šiem norēķiniem būtu jābūt bez problēmām un bez aiztures," sacīja Silakalns.

Valūtas maiņas uzņēmuma "Tavex" valdes priekšsēdētājs Andris Arhipenko atklāja, ka uzņēmums ukraiņu grivnas maina nepilnu nedēļu un līdz šim šo iespēju izmantojušas apmēram 100 ģimenes.

"Mums šobrīd raksta no visām Eiropas valstīm, pamanot, ka mēs to darām. Protams, cilvēkiem ir grivnas un cenšas no tām atbrīvoties, bet diemžēl mēs nevaram palīdzēt visiem. Mūsu darbībai ir konkrēts mērķis – palīdzēt ukraiņu ģimenēm, kuras ierodas Latvijā. Esam noteikuši arī ierobežojumu – vienai ģimenei 50 eiro, lai varētu pēc iespējas lielāku ģimeņu loku aptvert. Faktiski mēs šobrīd mainām papīru pret eiro, jo ar lielu varbūtību grivnas, kuras mēs iepērkam no cilvēkiem, mums nebūs iespējas apmainīt tālāk," norādīja uzņēmumā "Tavex".

Latvijas Bankas pārstāvis Silakans skaidroja, ka šī problēma ir apzināta un jautājums tiks skatīts valdības līmenī – kā labāk rīkoties. Pagaidām ir divi risinājumi": "Lūgt valūtas maiņas uzņēmumiem mainīt grivnas un pēc tam tās valsts atpirks vai arī izmaksās atbalstu."

Faktu, ka Ukrainas kara bēgļiem ir grūtības tikt pie skaidras naudas līdzekļiem, uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte, sakot, ka Latvijā ne visās teritorijās ir valūtas maiņas punkti. Un tomēr risinājums ir rasts.

"Atcerēsimies, ka lielākā daļa cilvēku šeit brauc pie radiniekiem, tuviniekiem, draugiem. Cik es zinu, tad vairāk nekā 13 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāji ir, kas šeit bija ar darba atļaujām, un arī daļa brauc pie šiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka sākotnēji iztikas līdzekļi kaut kādi ir," sacīja Rudzīte.

Sākot ar šo nedēļu, būs iespēja saņemt arī finansiālu atbalstu no pašvaldībām. "Nepieciešamības gadījumā krīzes pabalstu, kura apmērs katrā pašvaldībā atšķiras, vai pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai. Līdz ar to daļēji šo skaidrās naudas atbalstu varēs arī saņemt," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.

Daļēji skaidrās naudas trūkumu Ukrainas bēgļiem palīdz risināt arī ar Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem platformā "ziedot.lv", teica portāla vadītāja Rūta Dimanta.

"Mēs saņemam gan veikalu ziedotas dāvanu kartes, gan paši tās iegādājamies, lai nodotu cilvēkiem dāvanu kartes, lai viņi var iegādāties sev nepieciešamo. Jo jāsaprot, ka šiem cilvēkiem šeit nav bankas konta, viņiem šeit nav telefona pieslēguma. Ir vajadzīga primārā palīdzība šeit un tagad," uzsvēra Dimanta.