"Rīgas satiksme" paliks "zaļajā režīmā"
"Rīgas satiksmē" strādā ap 3600 darbinieku. 15. novembrī, kad valdība noteica obligātu prasību pēc vakcinācijas sertifikāta darba vietā, apmēram 100 cilvēki uzreiz pateica, ka šo prasību nepildīs un darbu pameta.
"Rīgas satiksmes" pārstāve Inese Rozīte pastāstīja: "Bija arī tādi darbinieki, kuri uzreiz nebija pārliecināti un centās novilcināt laiku, un paņēma uzkrājušos atvaļinājumus. Varbūt arī kādu slimības lapu – varbūt plānotu, neplānotu. Mēģināja kaut kā šo periodu izvilkt un sagaidīt brīdi x, kad pateiks, ka šie kovida sertifikāti atceļas."
Bija arī tādi, kuri uz šo laiku tika nevis atlaisti, bet atstādināti no darba pienākumu veikšanas. "Rīgas satiksme" trūkstošo darbinieku pienākumus pārplānoja, kā arī uz laiku pieņēma vietā vairākus desmitus jaunus darbiniekus. Tāpat uzņēmums lūdza Veselības inspekcijai izvērtēt 40 darbinieku iesniegto slimības lapu pamatotību.
"Tās slimību lapas, kas mums šķita aizdomīgas, ir bijušas pamatotas. Bet darbinieki šos mēnešus atslābinās, pārdomā kaut ko un arī atgriežas. Ir arī tādi, kuri slimības lapu ir paņēmuši, lai atslābinātos, aizbrauktu uz sen plānotu rehabilitāciju, veiktu kādu nepieciešamu operāciju, un pēc tam saprot, ka to darba pienākumu, kuru pildīja, vairs nevar veikt, un aiziet prom, nepagarinot slimības lapu," norādīja Rozīte.
"Rīgas satiksme" pieņēmusi lēmumu, ka turpinās strādāt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", kad visiem darbiniekiem ir nepieciešams kovida sertifikāts.
"Rīgas namu pārvaldniekā" sertifikātu vairs neprasa
Ar darbinieku trūkumu kovida sertifikāta neesamības dēļ saskārās arī SIA "Rīgas namu pārvaldnieks." Uzņēmums atlaida vairāk nekā 20 cilvēkus.
Uzņēmuma komunikācijas nodaļas vadītājam Kristam Leiškalnam Latvijas Radio jautāja, vai pēc tam, kad valdība noteica prasību pēc obligāta vakcinācijas sertifikāta, bija arī darbinieki, kuri pēkšņi saslima.
Viņš atbildēja: "Ir arī tādi darbinieki, jā. Es domāju, ka mēs neesam vienīgais uzņēmums, kurā nezināmu apstākļu sakritības dēļ, mainoties regulējumam, cilvēkiem parādās biežāk slimošanas. Jāsaka, ka mums nav tādu gadījumu, ka to cilvēku vietā, kas atrodas ilgstoši uz slimības lapas, būtu pieņemts darbā kāds cits. Pirmkārt, tika aizpildītas tās vietas, kuras bija vakantas, nevis tās, kurās ilgstoši bija cilvēks darba nespējā."
Šos vairāk nekā trīs mēnešus ilgstoši slimojuši gandrīz 20 "Rīgas namu pārvaldnieka" darbinieki. Mainoties regulējumam, uzņēmumā prasības pēc Covid-19 sertifikāta vairs nav.
Inspekcija izskata slimības lapu pamatotību
Kopumā šajā periodā, kad bija obligāta prasība pēc Covid-19 sertifikāta, Veselības inspekcija saņēmusi dažādu darba devēju lūgumus pārbaudīt vairāk nekā 800 darbinieku slimības lapas pamatotību. Šobrīd inspekcija izskatījusi 94% no iesniegumiem, skaidroja Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga.
Viņa teica: "Divos gadījumos darba nespējas lapas ir anulētas. Es nevarētu teikt, ka kopumā slimības lapas izmantotas negodprātīgi. Protams, es par visiem gadījumiem nevaru atbildēt.
Starp ilgstoši slimojošajiem ir arī cilvēki, kuriem ir bijušas traumas, līdz ar to tās arī ir "garās" darba nespējas lapas."
Slokenberga arī sacīja, ka ik gadus Veselības inspekcija saņem ap 300 iesniegumu pārbaudīt slimības lapas pamatotību, bet pagājušajā gadā saņemti vairāk nekā 1300 iesniegumi, turklāt tie vēl aizvien turpina pienākt.
Daudz darba pabalstu izmaksātājiem
Ievērojamu darba apjoma pieaugumu izjūt arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tās statistikas daļas vadītāja Evita Česka pastāstīja, ka aģentūra saņem rekordlielu iesniegumu skaitu par slimības pabalsta izmaksu. Tomēr pagaidām vēl esot pāragri izdarīt secinājumus, vai prasība pēc Covid-19 sertifikāta darba vietā ietekmējusi slimības pabalstu pieaugumu. To, izvērtējot datus, varēšot pateikt aptuveni pēc mēneša, jo cilvēki vēl aizvien turpina iesniegt pabalsta pieprasījumu par novembri un decembri.
"Ja 2021. gadā vidēji mēnesī mēs saņēmām 58 tūkstošus iesniegumu un novembrī 81 tūkstoti un to mēs uzskatījām jau par ļoti lielu skaitli, tad februārī jau esam saņēmuši 131 tūkstoti iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai," viņa teica.
Tieši šī iemesla dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir tiesības lēmumu par slimības pabalsta piešķiršanu pieņemt nevis desmit darba dienu laikā kā līdz šim, bet mēneša laikā.
Darba devēji interesējas par pagaidu darbinieku atbrīvošanu
Valsts darba inspekcijā Latvijas Radio noskaidroja, ka aizvien vairāk darba devēji inspekcijā vēršas pēc padoma, kā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar personām, kas pieņemtas darbā uz laiku promesoša vai no darba uz laiku atstādināta darbinieka vietā.
To, kādas ir darba devēja un darba ņēmēja tiesības un pienākumi, komentē Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas juriskonsulte Laura Akmentiņa: "Ja nepieciešamība pēc sertifikāta uzrādīšanas kā darba veikšanas priekšnoteikums zūd, tad pēc būtības tiek atjaunots iepriekšējais tiesiskais stāvoklis, proti, šis darbinieks var atsākt veikt savus darba pienākumus darba līgumā vai amata aprakstā noteiktajam. Un, ja viņš ir bijis kādā darbnespējas periodā, viņš var arī atgriezties darbā. Vai arī, ja viņš ir bijis atstādināts vai noteikta dīkstāve, tad darba devējam noteikti šī dīkstāve un atstādināšana ir jāpārtrauc, un darbinieks atsāk savus darba pienākumus."
Tāpat viņa skaidroja: "Ja darbā atgriežas promesošais darbinieks, tad darba devējam ir tiesības izbeigt darba līgumu atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai, proti, ja tas ir konkrēts termiņš, tad darba līgums izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš. Vai arī, ja līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš."
Akmentiņa skaidroja, ka pēc būtības uz šiem darbiniekiem, kuriem darba līgums ir uz noteiktu laiku, attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbiniekiem, kam noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku.
"Darba devējam jebkurā gadījumā jāinformē par brīvajām darba vietām šajā uzņēmumā, kur ir iespējams turpināt [darbu] uz nenoteiktu laiku,"
viņa piebilda.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus. Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Šogad kopš janvāra būtisks saslimstības vilnis tika novērots arī Latvijā, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Ārkārtējā situācija Latvijā beidzās 28. februārī.
No 1. marta mīkstināti ierobežojumi – veikalos neprasa Covid-19 sertifikātu, tiek atvērtas slēgtās nozares un atcelti darba laika ierobežojumi. Līdz 1. aprīlim atlikta iecere par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa ieviešanu.
