Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai – gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.
Savukārt uz Ukrainu drēbes vai pārtiku principā nav iespējams nogādāt, jo robežas otrā pusē nav neviena, kas saņemtu un šķirotu ziedoto. Tāpat jau darbojas marodieri un pārpircēji.
Palīdzības koordinators Ukrainā Dāvis Kolbergs norādīja: “Mēs gribam, ka šo palīdzību robežas otrā pusē saņem ukraiņi, Ukrainas armija, bet ne uzpircēji vai, nedod dievs, Krievijas armija. Tāpēc ir jāizvēlas piegādes ceļi, lai pretī ir valdība armijas konvojs. Tā mēs arī darām.”
Tieši tādā veidā jau iztērēts pirmais miljons un par to pirktās lietas jau šobrīd izdalītas karadarbībā cietušajiem.
“Liels paldies visiem, kuri caur “ziedot.lv” ir ziedojuši, tas ļoti palīdz. Mēs iepērkam lietas, ko Eiropā vairs nevar nopirkt, bet kas te vēl ir nopērkamas. Binokļi, bruņuvestes. Un to visu nogādājam zemessardzei,” pastāstīja Kolbergs.
Tajā pat laikā ir skaidrs, ka daudz apjomīgāki līdzekļi būs vajadzīgi, lai atjaunotu karā izpostītās ēkas.
Vislielākā līdzekļu daļa izlietota dīzeļdegvielai, tāpat arī medicīnas un pirmās palīdzības precēm, kā arī nakts redzamības aprīkojumam. Nauda tiek tērēta arī, lai Ukrainas iedzīvotājus nogādātu no Polijas robežas uz Latviju, kā arī finansiāla palīdzība tiek sniegta tiem ukraiņiem, kuri jau ir Latvijā atraduši patvērumu.
Kara bēgļi no Ukrainas ieradušies arī Latvijā
Kopš kara sākuma Ukrainā, Latvijā ieradušies 760 Ukrainas pilsoņi un trīs no viņiem pieprasījuši politisko patvērumu. Kā liecina Iekšlietu ministrijas aplēses, šobrīd Latvijas pašvaldībās varētu izmitināt 6593 cilvēkus, kas Latvijā ieradušies, bēgot no kara briesmām.
Pirmie bēgļi no Ukrainas ir ienākuši tieši pa labdarības organizācijas “ziedot.lv” durvīm Rīgā, Sēlpils ielā. Tā palīdzība, ko viņiem var sniegt, ir vienkārša – veikalu dāvanu kartes, jo lielveikalu tīklos var nopirkt gan bikses, gan pārtiku.
Dimanta skaidroja: “Tāpēc esam izvēlējušies lielās ķēdes. (..) Tur ir arī apavi, apģērbi, tējkanna, mums ir jāpaļaujas, ka viņi zina labāk, kas viņiem ir vajadzīgs.”
Rīgā iebraukuši tie, kuriem ir radi vai draugi, pie kā palikt. Taču pagaidām viņi ir ļoti bezpalīdzīgi.
“Viņiem nav bankas konta, kur ieskaitīt pabalstu, tas jākārto. Nav mobilo sakaru pieslēguma, nav valodas zināšanas. Mums vakar bija 12 gadus vecs puisis, kurš runā ukraiņu valodā. Labi, ka bija māsa, mamma ir tur,” pastāstīja Dimanta.
Viņa arī norādīja – kad ukraiņu ģimenes šeit iedzīvosies, tad būs vajadzīga sadzīves tehnika. Pagaidām, kamēr viņi apmetušies pie radiem un draugiem, nepieciešams ēdiens.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
