Skandinot dažādus saukļus, piemēram, "Brīvību Ukrainai!", "Putinu uz Hāgu", "Slava Ukrainai" šodien protesta gājienā, kas sākās pie Latvijas simbola Brīvības pieminekļa un veda līdz par Ukrainas vēstniecībai, piedalījās aptuveni 30 000 cilvēku. Viņu vidū dažāda vecuma ļaudis - jaunieši, seniori, ģimenes ar bērniem.

Latvijas Radio žurnāliste: "Ar kādām sajūtām Jūs šodien nācāt uz šo protesta gājienu?"

"Kā zemessargs es pārdzīvoju. Kā tēvs diviem dēliem es pārdzīvoju. Darām ko varam. Ne tikai protestējam, bet arī vācam neletālās militārās mantas. Sūtam. Ziedojam. Darām ko varam."

Latvijas Radio žurnāliste: "Jūs pārsteidz tas, cik daudz šodien cilvēku sanākuši?"

"Jā un nē. Forši, ka tik daudz cilvēki. Tas ir jāredz un jāsadzird. Es zinu, ka arī Vācijā ir daudz, un laikam arī Tallinā šodien būs daudz. Un citviet arī būs daudz. Bet tikai krievu tauta Krievijā var šo beigt."

Protesta gājiena viens no organizatoriem ir Latvijas Pilsoniskā alianse. Tās pārstāvis Artis Zaļūksnis sarunā ar Latvijas Radio atklāja, ka sākotnēji tik vērienīgs pasākumu nebija plānots rīkot, bet ņemot vērā notikumu attīstību Ukrainā un Krievijas aizvien pieaugošo agresiju, ir nepieciešams visiem kopā pateikt skaļu "nē" karam.

"Ir ļoti daudz cilvēku un es esmu pateicīgs ikvienam, ikvienai ģimenei, kas šodien atnāca pateikt savu skaļo "Nē." Patiesībā es šodien nācu ar tādām skaudrām sajūtām, jo tas, kas notiek netālu no mums, ir ļoti biedējoši, un Putina izteicieni par atomieroču izmantošanu ir mudinājis mūs, Latvijas Pilsonisko aliansi, iesaistīties un pateikt skaļu, ļoti skaļu "nē" agresoram, kurš ir iebrucis mūsu kaimiņzemē, nogalina bērnus, sievietes, kur vīriešiem jāiet karot. Mūsdienās tas ir prātam neaptverami, un es ceru, ka ar šo mūsu skaļo "nē" karam mēs liksim sadzirdēt viņam," teica Zaļūksnis.

Tūkstošiem cilvēku šodien protesta gājienā turēja rokās Ukrainas karogu, dzeltenus ziedus, plakātus Ukrainas karoga krāsās, uz kuriem pausts nosodījums Putinam.

Latvijas Radio uzrunātie gājiena dalībnieki neslēpa sašutumu par Putina iebrukumu Ukrainā, sakot, ka šodien paustā nostāja ir mazākais, ko ikviens var darīt:

"Lai atbalstītu un lai protestētu. Nevar slēpt, ka ar zināmu naidu un nicinājumu tai varai, kas uzbrūk šobrīd Ukrainas valstij un tautai."

"Es nekad neesmu ticējusi absolūtam, tīram ļaunumam, kuram apakšā nav vismaz kaut kā laba, bet diemžēl es tam tagad ticu."

"Kad es piedzimu, tad mani mans tēvs veda uz barikādēm, piketiem. Šis notiekošais man atsauc atmiņā mūsu piedzīvotos laikus. Un es pat nevaru izteikt, cik šausmīgi tagad klājas ukraiņiem. Mēs varam paust protestu un nostāties pret šo barbarisko karu. Mūsu bērniem tas ir jāredz. Ir jāmācās un ir jāizaudzina pilsonisko garu un patriotismu sevī."

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.