"Nevajadzētu arī pārspīlēt Krievijas dabasgāzes lomu Baltijas un Latvijas energosistēmā," uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Tas, ka Latvija līdz šim ir izmantojusi no Krievijas nākušo dabasgāzi, nenozīmē, ka nebija iespēja iegādāties no kādas citas valsts dabasgāzi, kas nāktu sašķidrinātā veidā caur Klaipēdas termināli, viņš uzsvēra.

Šaicāns skaidroja: "Līdz šim, ņemot vērā, ka bija miera laiki un nebija situācija, kāda ir šobrīd pasaulē, un skaidrs, ka tirgus strādāja pēc cenas signāliem un jebkurš tirgotājs meklēja jebkādas iespējas, kā iegādāties gāzi no tā, kas piedāvā lētāk. Te gan jāsaka, ka cenu atšķirība nav tik milzīga, kā varbūt kāds domā, ka LNG [sašķidrinātā gāze – red.] maksā divas reizes vairāk nekā cauruļvadu gāze. Tā īsti nav. Parasti abu šo gāzu cena tiek vērtēta pēc biržas cenas. Plus vēl kādi uzcenojumi. Šobrīd LNG cenas ziņā ir ļoti konkurētspējīgs ar cauruļvadu gāzi."

Uz Latvijas Radio jautājumu, kādēļ Latvija jau līdz šim nav vērienīgāk mazinājusi atkarību no Krievijas gāzes, Šaicāns pauda,

ka tirgus spēlētājs, kuram ir dominējošā loma kādā tirgū, dara visu, lai to saglabātu, piemēram, dodot labāku cenu.

"Jebkas jauns, pēkšņs un ātrs rada kaut kādus izaicinājumus. Viens no tiem būtu loģistikas izaicinājums, kā visas plūsmas saskaņot, jo līdz šim sistēma tādā veidā netika izmantota. Teikt, ka mēs esam absolūti bez riskiem – tā nav. Vērtējam arī tehniskās iespējas – vai to var vai nevar, cik lielos apjomos. Mēs redzam, ka teorētiski varam pārslēgties. Vismaz pakāpeniski noteikti," viņš norādīja.

Lai gan pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli iespējama jau tagad, jo tas spēj nodrošināt Baltijas valstu patēriņu, pagaidām problēma ir Lietuvas–Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja, kas nav pietiekama. Šomēnes pārvades operatori grasās palielināt esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē.

Savukārt līdz 2023. gada beigām "Conexus" kopā ar Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru "Amber Grid" īstenos Latvijas–Lietuvas starpsavienojuma projektu. Tā mērķis ir palielināt pārvades jaudu abos virzienos aptuveni divas reizes. Tas nozīmē, ka būs iespēja apmierināt reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantēt gāzes piegādes drošību starpvalstu savienojumos.

Šaicāns uzsvēra, ka alternatīva Krievijas gāzei jau tiek izmantota.

To apliecina arī fakts, ka AS "Latvenergo" pēc valdības dotā uzdevuma ir iegādājusies divas teravatstundas gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras.

Salīdzinājumam: Latvijas mēneša patēriņš apkures sezonā ir apmēram 1,5 teravatstundas. Papildu rezerves aprīlī un maijā iesūknēs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kur neierasti ātri sāka iesūknēt jaunus krājumus. Tas nozīmē, ka kopumā gāzes apjomi no Inčukalna tiek izņemti mazāk, nekā tirgotāji sāk likt iekšā krātuvē.

"Energoneatkarība nav tikai tas, vai mēs gāzi nopirksim citur vai nenopirksim. Pamatuzdevums ir mazināt gāzes patēriņu. Ņemot vērā, ka tas ir fosilais kurināmais un mēs to importējam no ārvalstīm," teica Šaicāns.

Tas nozīmē, ka straujiem soļiem Latvijas energobilancē jāpalielina saules un vēja energoresursu patēriņš. Tas ar dažādām programmām tiek veicināts.

"Un trešā būtiskā lieta, kas tuvāko nedēļu laikā būs valdībā, kas ir pēdējā skaņošanas fāzē, ir centralizētā siltumapgādes uzņēmumu pāreja no fosilā kurināmā uz biomasu," viņš sacīja.

Latvijas pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis uzvēra, ka pašvaldības jau līdz šim pakāpeniski apkurē atsakās no gāzes.

"Nav tā, ka absolūti visur tas būtu iespējams. Kaut kur gāze arī paliek, bet gāze noteikti jau tā ir nospiesta un tā ļoti, ļoti maz tiek izmantota. Pašvaldības pamatā kurina šķeldu. Vietējo resursu. Pašvaldības piedāvā, ka ir jāveido energokopienas kopā ar vēja enerģijas ražotājiem. Tad šajās energokopienās būtu iespējams dabūt lētāku elektrību. Pagaidām tas nav līdz galam izlemts," sacīja Akermanis.

Runājot par finansējumu energoneatkarības veicināšanai, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns teica, ka

no valsts budžeta un dažādiem Eiropas fondiem tuvākajos gados šim mērķim tiks tērēti vairāki desmiti miljoni eiro.

Arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma Ekonomikas ministrijas paspārnē esošas programmas ir saistītas tikai un vienīgi ar energoefektivitāti un pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem.

Uz jautājumu, vai būtu nepieciešams pārskatīt citu ministriju iesniegtos projektus atveseļošanas mehānismam un, iespējams, vēl vairāk naudu novirzīt enerģētikai, Šaicāns atbildēja: "Šis, protams, ir politisks jautājums, kas jādiskutē. Es to nevaru pateikt, bet mums kā atbildīgajiem par enerģētiku šķiet, ka, protams, ka mēs būtu priecīgi, ja finansējums enerģētikai tiktu novirzīts pēc iespējas vairāk, it īpaši ņemot vērā esošo situāciju. Bet skaidrs, ka šis apjoms ir pietiekošs, gana liels un būtisks, kas dos labu atbalstu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām."

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsvēra, ka jau šobrīd Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā aptuveni 37% ir atvēlēti "zaļajiem" projektiem un puse no šīs summas jeb 311 miljoni eiro ir tieši energoefektivitātes veicināšanai – gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Iesniegto projektu koriģēšana ir iespējama, bet tas ir sarežģīts process.

"Domājot par iespējamo resursu trūkumu, viena no iespējām ir šos energoefektivitātes projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. No atveseļošanas plāna un arī no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Noteikti enerģijas taupīšana un ātrāka pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem arī palīdzētu mazināt atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Runājot par paša plāna grozīšanu, tā ir iespējama tikai ārkārtas gadījumos, un katrs šis grozījums tiek izvērtēts atsevišķi, un tas noteikti nav ātrs un viegls risinājums," pauda Petre.

Latvija ir pieteikusies uz Atveseļošanas un noturības plāna grantu sadaļu, bet vēl ir iespēja izmantot aizņēmuma sadaļu –  tie Latvijas gadījumā ir aptuveni divi miljardi eiro. Tā ir vēl viena iespēja, ko Latvija var izmantot dažādiem energoefektivitātes projektiem.