Parlamenta spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio atklāj, ka tas bija ļoti emocionāls brīdis, un varēja just, ka deputāti atturējās no debatēm, lai Saeima šo paziņojumu varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk. Šodien pie Saeimas tika pacelts arī Ukrainas karogs.
"Šodien man ir paredzēta saruna ar Ukrainas parlamenta spīkeru par situāciju, kāda ir Ukrainā, gan arī par to, kādā veidā Latvija varētu atbalstīt Ukrainu. Ir visa veida atbalsta pasākumi, sākot no ļoti skarbām sankcijām, kas būtu ieslēdzamas pret agresorvalsti Krieviju un pret agresorvalsti Baltkrieviju. Arī militāra atbalsta sniegšanu Ukrainai. Es lepojos, ka tas jau notiek, ka Latvija jau ieročus nogādājusi Ukrainai, bet jādomā arī par potenciālās palīdzības sniegšanu civiliedzīvotājiem, kā arī par ievainoto karavīru ārstēšanu," sacīja Mūrniece.
Parlamenta pieņemtajā paziņojumā teikts: "Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, uzsvērts paziņojumā."
"Gadsimtiem ilgajā cīņā starp autokrātiju un demokrātiju, starp diktatūru un brīvību Ukraina šodien ir frontes līnija. Un tā ir arī mūsu frontes līnija,"
uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).
Parlamentārieši pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.
"Mēs visi aicinām visstingrākās sankcijas no Eiropas Savienības valstu puses un no NATO puses, un, protams, ka, skatoties arī uz kultūras un sporta dažādiem starptautiskiem pasākumiem, pilnīgi ignorēt Krieviju šajā jomā līdz situācijas miermīlīgam atrisinājumam," izteicās parlamentārās sadarbības grupas ar Ukrainu priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība").
"Tautas vienotā attieksme, nosodot Krievijas politisko, militāro agresiju pret Ukrainas valstiskumu, šobrīd ir izšķiroša," uzsvēra Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Es ļoti gribētu, lai arī, runājot par mūsu reakciju, par atbalstu cietušajai pusei, un tā ir Ukrainas tauta, mēs arī atcerētos par to, ka Krievijas tauta arī ir cietēja lomā šinī gadījumā. Jo viņa ir uzskatāma pasaulē kā agresora valsts tauta. Tā ir problēma, tā ir traģēdija cilvēkiem, tā ir traģēdija tautām," komentēja deputāts Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzteica Saeimas vienotību un pateicās arī parlamenta opozīcijai.
"Šis nav mierīgs laiks, bet ir laiks būt saliedētiem. Esam Latvijas patrioti, neskatoties uz valodu, kuru mājās lietojam, kā arī politisko piederību. Tai pierādījās Saeimā, pieņemot lēmumu vienbalsīgi," sacīja Kariņš.
Viņš arī aicināja visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir radi un draugi Krievijā, atgādināt, ka asinsizliešana Ukraina nav arī Krievijas iedzīvotāju interesēs.
Saeimas deputāti dokumentā norādīja, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu.
Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija paziņojumā aicinātas izskatīt Krievijas Federācijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu.
Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam, kā arī aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas Federācijas izslēgšanu no tās.
Latvija atkārtoti apstiprina nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, sacīts paziņojumā, paužot solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprinot atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās eiroatlantiskās integrācijas procesā, norādīja parlamentā.
Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni.
Saeima aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt Ukrainai politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās. Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot tai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību.
Deputāti paziņojumā uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Putins vēl pirmdien pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.
