Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Līdz ar teritoriālo reformu krasas pārmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas fondā nav gaidāmas

Labrīt

Tokijā atklātā Andra Zēgnera izstāde ir velte Japānas un Latvijas draudzībai

Aigars Rostovskis: Darba tirgus Covid pandēmijas dēļ ir būtiski mainījies

Uzņēmēji: Covid-19 pandēmija iezīmējusi plaisu starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām 

Darba tirgus Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ ir būtiski mainījies. Vairākas nozares apturējušas darbu, bet citas pielāgojušās un pat attīstās, tomēr krīzes laikā iezīmējas plaisa starp darbinieku izglītību un darba tirgus prasībām. To Latvijas Radio intervijā norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 

Viņš sacīja, ka arī citviet Eiropā redzams, ka darbinieku izglītība atpaliek no tā, ko prasa darba tirgus. Latvijā darba tirgū ir īpašs pieprasījums pēc dažādām eksaktajām zināšanām un digitālajām prasmēm, ko skolās nepietiekami apgūst. Viņaprāt, nepietiekamā zināšanu bāze bērniem rada problēmas tālākai prasmju apgūšanai un darba kvalifikācijai. 

Rostovskis atzina, ka izglītības sistēma bieži vien netiek līdzi darba tirgus pieprasījumam arī tādēļ, ka nozarē ir lēna birokrātija, piemēram, nepieciešams ilgs laiks dažādu licenču apstiprināšanai. 

Tiek prognozēts, ka Latvijas ekonomika šī gada 3. ceturksnī sāks atkopties no pandēmijas radītās krīzes. Tikmēr reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās bija 8,2%.

Tāpat LTRK prezidents atzīmēja, ka darbaspēka izaicinājums Latvijā ir ļoti aktuāls. Viņš sacīja, ka jāmeklē iespējas darbiniekus pārkvalificēt un viņu prasmes uzlabot, pretējā gadījumā bremzējas arī uzņēmējdarbības attīstība. 

Patlaban bez darba esošie cilvēki meklē iespējas, cenšas pārkvalificēties, notiek migrācija no vienas profesijas uz otru, Rostovskis atzina: “Tās iespējas ir ierobežotas. Ja cilvēkam nav attiecīgas prasmes, tad viņam ir jāpiemācās. Ir nepieciešama daudz straujāka valsts politikas iesaiste lielākos tempos. Skaidrs, ka daudzas prasmes var apgūt arī dažādos kursos, piemācoties klāt. No valsts puses ir nepieciešama lielāka elastība un temps. Viena lieta ir politiski runāt par to, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, bet darbībai ir jābūt daudz straujākai.”

Darba tirgus Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ ir būtiski mainījiesLinda Zalāne

Rostovskis prognozēja, ka nākotnē vairākos uzņēmumos, nespējot pielāgoties straujajām pieprasījuma izmaiņām darba tirgū, iespējamas darbinieku atlaišanas. Savukārt, beidzoties Covid-19 krīzei, sacensības būs valstu līmenī, kad daudz ko noteiks spēja ātri pārkvalificēties.

Arī “Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas” valdes locekle Kristīne Āboltiņa akcentēja, ka pandēmija lielā tempā veicināja tehnoloģiju attīstību, līdz ar to daudzi darbinieki ar esošo zināšanu bagāžu nespēj tikt līdzi tehnoloģiju attīstības tempam. Tas samazina konkurētspēju darba tirgū. 

Āboltiņa skaidroja, kas būtu jādara, lai darba tirgū cilvēku zināšanas ietu roku rokā ar pieprasījuma tendencēm: “Pārskatīt tomēr pieaugušo izglītības reformu, jo nāksies cilvēkiem mainīt profesijas un apgūt jaunās prasmes un iemaņas. To pieaugošā vecumā vajadzētu izdarīt īsā un konkrētā laikā. Šeit ir arī jautājums par dažādu profesiju prestiža celšanu, jo mēs redzam, ka ir profesijas, kas tirgū ir ļoti pieprasītas, labi atmaksātas, un tomēr arī jaunieši neiet tās mācīties. Praktiskās, tehniskās profesijas, kas ir dažāda veida kvalificēti strādnieki, kas strādā ar tehnoloģijām. Jo nu jau strādnieks vairs nav strādnieks klasiskā izpratnē, viņi strādā ar modernām tehnoloģijām.”

Āboltiņa uzsvēra, ka atslēgas vārdi darba tirgus iziešanai no pandēmijas radītās krīzes ir “spēja un vēlme mācīties”, bet ne tikai. Darba tirgū ienāk jaunā paaudze, kas ir pašpietiekama un ar pilnīgi citu skatu uz dzīvi.

“Viņi skatās no pozīcijas, kā darbs kalpo maniem personīgajiem mērķiem, nevis otrādi. Līdz ar to darba devējiem ir ļoti jāmaina savi uzskati. Ne velti arī vadītājiem šajā brīdī prasības mainās, jo tradicionālais un vecais rāmis vienkārši nefunkcionē. Mēs ejam citā kapacitātē, tur kur ir “freelance”.

Mēs ejam uz modeli, kur darbinieks izvēlēsies sniegt pakalpojumus vairākiem uzņēmumiem vienlaicīgi.

Tas ir pilnīgi cits darba attiecību modelis un tas prasīs lielu elastību un spēju mainīties visiem – gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valstij ar atbalstu,” skaidroja Āboltiņa.

Viņa arī prognozēja, ka elastīgs darba grafiks, ar iespēju strādāt daļēji attālināti ir uz palikšanu, un vinnētāji darba spēka piesaistīšanā būs tie uzņēmumi, kas šādu iespēju dos. Tiesa, līdz ar attālinātā darba ieviešanu, jāmaina arī pieeja, kā tiek deleģēti darbi un iegūti rezultāti, jo tradicionālā pieeja ar kontrolēšanu un nemitīgu uzraudzīšanu vairs nedarbojas.

Savukārt to, vai izeja no krīzes ir tuvu, Rostovskis neprognozēja, tomēr norādīja, ka daudz kas atkarīgs no Covid-19 vakcinācijas efektivitātes. Viņaprāt, jāvakcinē visi cilvēki, kuri to vēlas, kā arī īpaši noteikumi jāparedz tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinēti vai jau pārslimojuši Covid-19. Līdzīgu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka vakcinācija ekonomikai palīdzēs visātrāk atgriezties normālā situācijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt