Sadaļas Sadaļas

Koka ēku būvniecībā Latvijai līdz pilnasinīgai potenciāla izmantošanai ir vēl kur tiekties

Latvijā gadu no gada pieprasījums pēc koka būvēm gan privātajā, gan publiskajā sektorā pieaug, tomēr līdz pilnasinīgai potenciāla izmantošanai mūsu valstij vēl ir, kur tiekties, atzīst Latvijas Radio aptaujātie eksperti. Patlaban Latvijas koku būvnieki audzē muskuļus ārvalstīs, pieprasījums pašu mājās tālu atpaliek no ārvalstu pieredzes. Tomēr pozitīvi, ka Latvijas sabiedrībā mīti par koka būvēm lēnām tiek izskausti, un tas rada labvēlīgu augsni pieprasījuma kāpumam, jo citviet pasaulē koka ēkas ir pirmā, nevis otrā izvēle brīdī, kad tiek lemts par to, no kāda materiāla būvēt ēku.  

ĪSUMĀ:

 

Latvijas koku būvnieki audzē muskuļus ārvalstīs

Latvijā ir vismaz simts uzņēmumi, kas nodarbojas ar koka māju būvniecību vai koka konstrukciju ražošanu. Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Kristaps Ceplis lēš, ka būvnieku skaits varētu būt vēl lielāks.

Koka ēku būvniecībā Latvijai līdz pilnasinīgai potenciāla izmantošanai ir vēl kur tiektiesLinda Zalāne

“Ņemot vērā, ka ir arī tādas „melnās” brigādes, kas brauc pie cilvēkiem un būvē kaut ko no koka. Lielie spēlētāji ir zināmi jau gadiem, jo koks ir pietiekami interesants materiāls un arī pasaulē aizvien pieprasītāks. Līdz ar to pieaugums ir. Nav arī tā, ka koka būvnieki nāk kā cunami, bet ik pa laikam parādās kāds jauns uzņēmums, kas izdomājis kādu jaunu veidu, kā būvēt, vai arī vienkārši vēlas strādāt ar koku,” stāstīja Ceplis.

Lauvas tiesu jeb vairāk nekā 70% no saražotā tiek eksportēts uz ārzemēm, pārsvarā – Skandināvijas valstīm, īpaši uz Norvēģiju un Zviedriju. Ceplis atzina, ka ārvalstīs strādāt ir viegli ne tikai tādēļ, ka tur pirktspēja ir lielāka.

“Viņi tic tam materiālam, uzticas būvniecības veidam un labprāt mūsu produktus iegādājas un atzīst par labu esam. Mēs netirgojam tikai Skandināvijā, mēs būtībā esam visā Eiropā. Gruzijā ir objekti, Lielbritānijā, Francija, Vācija un citviet. Mūsu trumpji ir tie, ka mēs spējam konkurēt ar cenu lielajos tirgos un mēs esam savā ziņā privātāki.

Ja lielie Skandināvu ražotāji ražo vienādas tipveida mājas, tad Latvijā esam spējīgi kaut ko oriģinālāku uztaisīt,” skaidroja Ceplis.

Koka ēku būvniecība ir neatraujama no Latvijas meža nozares kopumā, kuras pamata darbība ir vērsta uz eksporta tirgiem.

„Tas ir vairāk nekā divi miljardi eksporta vērtība, tai skaitā arī koka ēku būvniecība. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka to produktu ārzemēs novērtē un ir gatavi attiecīgi maksāt,” stāstīja Ceplis.

Varētu teikt, ka Latvijas koku būvnieki audzē muskuļus ārvalstīs, jo pagaidām pieprasījums pašu mājās tālu atpaliek no ārvalstu pieredzes. Tomēr pozitīvi, ka Latvijas sabiedrībā mīti par koka būvēm lēnām tiek izskausti, un tas rada labvēlīgu augsni pieprasījuma kāpumam, jo citviet pasaulē koka ēkas ir pirmā, nevis otrā izvēle brīdī, kad tiek lemts par to, no kāda materiāla būvēt ēku.  

Tāpat jāņem vērā pasaulē valdošais ekoloģiskais virziens, zaļā domāšana.

„Man ir grūti iztēloties zaļāku materiālu par koku. Tas ir vienīgais atjaunojamais liela mēroga būvmateriāls. Tas CO2, ko koks augot ir uzkrājis, tas tiek uzkrāts arī tajā ēkā, mēbelē vai jebkurā citā koka detaļā tā dzīves ciklā. Un tas dzīves cikls var būt ļoti ilgs.

Latvijā Domu baznīcas tornī ir 400 gadus senas koka konstrukcijas,” atgādināja Ceplis.

Latvijā pieprasījumu pēc koka bremzē stereotipi

Latvijā pieprasījumu pēc koka ēkām gan privātajā, gan publiskajā sektorā bremzē dažādi sabiedrībā valdošie stereotipi, kas palēnām tiek izskausti, un arī pie mums cilvēki sāk ticēt koka labajām īpašībām.

Viens no spilgtākajiem mītiem ir tāds, ka koks ir ugunsnedrošs un deg ātrāk nekā citi materiāli, bet šis mīts jau ir apgāzts ar pierādījumiem.

Bet kāds tad ir koka ēku īpatsvars Latvijā? Ceplis skaidro, ka privātajā sektorā koks tiek izmantots plašāk nekā publiskajā sektorā, bet arī šajā ziņā ledus ir sakustējies un Latvijā ir vairāki spilgti, moderni koka būvniecības piemēri – sākot no ražošanas ēkām, degvielas uzpildes stacijām, biroja mājām un beidzot ar bērnudārziem un tiltiem.

“Jo vairāk šādu objektu būs, jo vieglāk būs šādus objektus radīt vēl, un labāk mēs attīstīsimies. Tāpēc, ka cilvēkiem vajag piemēru. Viena lieta, ka kāds stāsta un runā.

Var ticēt vai neticēt, jo vienmēr var pateikt ļoti skaisti. Cita liela, ka vari ieiet koka ēkā un novērtēt to,” sacīja Ceplis.

Lai veicinātu koka izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā, ir nepieciešama valstiska griba. Pirmais solis ir sperts – aprīļa izskaņā Ekonomikas ministrija, vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības vienojās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā.

Vai memoranda parakstīšana ir tikai labās gribas parādīšana, vai arī pēc tam sekos reāli darbi?

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis atzina, ka “šis ir tāds sastrādāšanās jautājums. Jāveido tas, lai publiskie pasūtītāji daudz aktīvāk prasītu kokmateriālu izmantošanu būvkonstrukcijās. Mums ir arī svarīgi strādāt ar būvniecības nozari, tās dalībniekiem, viņu darbiniekiem, izglītojot viņus, arī apmācot jaunos speciālistus, ko un kā darīt, jo materiāls dod ļoti lielas iespējas.”

Arī Edmunds Valantis ir pārliecināts, ka labās prakses piemēri ir spēcīgs instruments, kā vairot koka ēku popularitāti Latvijā;  bet ne tikai – Ekonomikas ministrija ieplānojusi vēl kādu stimulu, un tuvākajā laikā šāds iepirkums tiks arī izsludināts.

„Mēs gribam pasūtīt tipveida projektu, kurā tiks izmantotas šīs koka konstrukcijas. Tas ir tāds praktisks solis piedāvāt šiem attīstītājiem, kas vēlāk arī pasūtīs un būvēs šīs daudzdzīvokļu īres mājas, lai viņiem nerodas papildu izmaksas attiecībā uz projektēšanu. Mēs gribam izstrādāt kvalitatīvus, ērtus būvprojektus. Arī modernus, kas pēc tam ļauj šīs ēkas efektīvi uzturēt. Caur šādu praktisku palīdzību ir iespējams šo tirgu iekustināt,” skaidroja EM pārstāvis.

Valantis uzsvēra, ka Latvija ir spēcīga koka privātmāju būvēšanā, arī būvmateriālu ražotāji daudz izmanto kokmateriālu, it sevišķi apdarē.

“Neizmantotais potenciāls ir nesošo konstrukciju kokmateriālu izmantošanā tieši daudzstāvu māju būvniecībā, arī dažādu inženierbūvju izmantošanā, liela mēroga būvkonstrukcijās. Tas ir tas, kurā virzienā mēs gribam iet,” sacīja Valantis.

Latvija – tikai 10% no apgrozījuma, bet vēlme būvēt šādus projektus ir

Teju 30 gadus šajā nozarē darbojas uzņēmums „Pavasars Housing Construction”. 90% no tā apgrozījuma veido eksports. Lielākais tirgus ir Zviedrija, pēc tam seko Īrija un Holande. Uzņēmums patlaban mēģina iekarot arī Vāciju un nākamie plāni ir par darbošanos Somijā un Dānijā.

„Tēvs aizsāka uzņēmumu kā kokapstrādi, izaugām līdz logu ražošanai, vēlāk māju ražošanai, un nu jau pilnu ciklu ar visām mēbelēm ražojam,” stāstīja „Pavasars Housing Construction” īpašnieks Inguss Pavasars.

Viņš sacīja, ka gadā tiek saražotas apmēram simts mājas. Pārsvarā sadarbība notiek ar lielajiem attīstītājiem, kas pasūta daudzas līdzīga tipa daudzdzīvokļu ēkas vai privātmājas.

“Pārsvarā mēs būvējam privāto sektoru, brīvdienu mājas kalnos slēpošanai un dzīvojamās mājas. Pārsvarā viss Zviedrijai. Latvijā gadā uzbūvējam 6–8 privātmājas. Un kā gadās ar valsts projektiem. „Latvijas valsts mežu” ēka bija skaists projekts, kuru mēs dalījām starp vairākiem uzņēmumiem. Viens ražoja bruses, es ražoju paneļus un logus. Tad jau montējām kopā. Bet pagājušā gadā mēs būvējām Piņķu privātskolu. Tas procents no apgrozījuma ir mazs, apmēram 10%, bet vēlme šādus projektus būvēt ir liela,” atzina Pavasars.

“Diemžēl Latvijā ar to arhitektūru, uzdrošināšanos un likumdošanu ir kā ir, lai kaut ko tādu realizētu.

Visvieglākais jau ir uzbūvēt no dzelzsbetona tradicionālu būvi, un neviens nepiesiesies. Ar ugunsdrošības normām vieglāk. Ar visu vieglāk. Bet tas tā gluži arī nav. Tās ir tikai iedomas,” sprieda Pavasars.

Kāds ir Latvijas koka ēku būvnieku trumpis eksportā?

“Elastīgāka pieeja. Mums ekonomiskā situācija spiež darīt vairāk nekā vietējie. Ja vietējais ir paneļu mājas ražotājs, tad tas to arī tikai ražo. Viņš tālāk neko citu necenšas būvēt. Savukārt mēs esam gan ražotāji, gan būvnieki. Pasūtītājiem ir viens darba veicējs un viens piegādātājs. Tas arī interesē. Ar to tirgū esmu ļoti īpašs, man Latvijā konkurentu nav, jo es daru visu – ražoju logus, mājas, mēbeles, arī kokmateriālu un arī projektus zīmējam. Vairākas nozares saliktas vienā, un ar to arī es tieku uz priekšu,” sprieda Pavasars. 

Uzņēmējs: Koks būvniecībā ienāk lieliem soļiem un tas ir uz palikšanu

Jau vairāk nekā desmit gadus tirgū darbojas uzņēmums SIA “Dores fabrika”. Sākotnēji uzņēmums ražoja tikai guļbūves. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Skudra stāstīja, ka, laikam ejot, piedāvājuma klāsts paplašināts: „Gan koka guļbūves, gan rāmbūves, gan koka karkasa ēkas.”

Viņš stāstīja, ka pēdējos desmit gados pieprasījuma tendence ir ievērojami mainījusies. Kādreiz koka mājas bija kā otrā izvēle vai arī tām priekšroku deva tikai tie cilvēki, kas spēja novērtēt koka ēkas labās īpašības.

„Un neasociēja koka māju vien ar kādu mājiņu laukos vai pirtiņu. Šodien, ja mēs runājam par koka mājām, tad tās ir ne tikai privātmājas (lielākas un mazākas), bet arī sabiedriskas ēkas.

 Latvijā ir uzbūvētas vairākas biroja ēkas, izmantojot koka tehnoloģijas. Koks būvniecībā ienāk lieliem soļiem, un tas ir uz palikšanu.

Pirmkārt, domājot par dabu, ekoloģiju, tad koks ir vienīgais simtprocentīgi atjaunojamais resurss, kas pretēji citiem izmešus nerada, bet gluži pretēji – akumulē sevī,” norādīja Skudra.

Viņaprāt, Latvijā potenciāls koka ēku būvniecībā vēl nebūt nav izmantots. Esam tikai labās starta pozīcijās.

„Labā ziņa, ka mums Latvijā ir daudz labu un kvalitatīvu koka māju ražotāju, kas savu pieredzi un meistarību ir attīstījuši, strādājot eksportā. Ja runājam par “Dorēm”, tad mums bija cits stāsts. Mēs savās mājās guvām lielo pieredzi, prasmi un mācības pēc tam ar lielu pārliecību pievērsāmies eksportam,” atzina Skudra.

Viņš stāstīja, ka Latvija patlaban krietni iepaliek no Skandināvijas un Rietumeiropas, kur koka konstrukciju ēkas plaši tiek būvētas gan privātajā sektorā, gan publiskajā sektorā, piemēram, daudzstāvu dzīvojamās mājas.

„Latvijā, es baidos kļūdīties, bet man šķiet, ka no tādiem koka paneļiem dzīvojamās mājas līdz šim nav uzbūvētas. Potenciāls ir liels, ražotāji mums ir, pieredze un prasmes mums ,Latvijas ražotājiem, ir.  Es domāju, ka tas ir tuvākās perspektīvas jautājums, kad koks tiks aizvien vairāk izmantots arī tādā segmentā kā daudzdzīvokļu ēku būvniecība, jo šobrīd tie ir atsevišķi gadījumi,” uzskata Skudra.

Koka ēku būvnieki kā vienu no bremzējošiem faktoriem min arī kreditēšanas iespējas privātajā sektorā.

Pozitīvi, ka bankām vairs nav aizspriedumu piešķirt finansējumu koka mājas būvniecībai, un būtībā problēma ir nevis materiāls, bet vieta, kur ēka atrodas. Jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk, jo tur nekustamā īpašuma darījumu ir krietni mazāk.

„Jo mazāk šādu darījumu, jo bankām nākotnes vērtības tiek dotas zemākas. Un cilvēkiem, kas vēlas būvēt, ir nepieciešams lielāks savs līdzfinansējums. Sanāk, ka vienu un to pašu māju uzbūvēt Pierīgā vai Valmierā tie būs divi dažādi stāsti. Lai cik dīvaini nebūtu, Valmierā cilvēkiem būs nepieciešams krietni lielāks savs līdzfinansējums,” skaidroja Skudra.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Ainars Balcers skaidroja, ka finanšu iestādes vērtē divas lietas. Pirmkārt, aizņēmēja spēju kredītu atmaksāt. Ienākumu izvērtēšana ir galvenais kritērijs aizdevuma izsniegšanai.

„Savukārt runājot par atrašanās vietu un pieejamo infrastruktūru, tad ir jāskatās lietas plašāk. Pirmkārt, ja mēs runājam par finansēšanu tālāk no Rīgas, tad es teiktu, ka nav gluži tā, jo katrai bankai, protams, ir tiesības izvēlēties, kur veidot savu kredītportfeli, bet, no otras puses skatoties, kreditēšanas apjomi pieaug ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,” sacīja Balcers.

It īpaši pēdējā gadā pieprasījums pēc kreditēšanas ārpus Rīgas pieaug, un bankas klienti vēlas iegūt finansējumu privātmāju būvniecībai, tostarp no koka. Sarkano līniju reģionu virzienā neesot.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt