Sadaļas Sadaļas

Kokmateriāli pasaulē dažādu iemeslu dēļ sadārdzinājušies par 20–30%

Globālā pieprasījuma un pandēmijas izraisītā efekta dēļ kopš 2019. gada ievērojami pieaugusi kokmateriālu cena – par 20–30%. Ārkārtīgi liels pieprasījums pasaulē ir pēc augstvērtīgas koksnes, kuru izmanto būvniecībā un mēbeļu ražošanā. Tomēr ir arī medaļas otra puse – cenas sarukušas šķeldai, skaidai un mizai. Efektu un reizē defektu izjūt visi nozarē strādājošie.

Kokmateriāli pasaulē dažādu iemeslu dēļ sadārdzinājušies par 20-30%Linda Zalāne

Tirgus līdzsvara izjaukšana

Kopš 2019. gada beigām globālā tirgū līdz ar pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara izjaukšanu sāka kāpt atsevišķa sortimenta kokmateriālu cena, kas nu jau ir sasniegusi teju rekordaugstu līmeni.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss stāstīja, ka pirmais cēlonis cenu kāpumam meklējams Somijā, kad aizpagājušā gada beigās sākās streiki. No sākuma streikoja darba devēji un pēc tam darba ņēmēji.

"Tā rezultātā tika daļēji izņemta un nekad netika saražota daļa no kokmateriāliem, ko vajadzētu saražot. Pieprasījums un piedāvājums tika nojaukts uz abiem galiem. Ja mēs iedomājamies, tad no baļķa puse aiziet dēļos, bet otra puse aiziet šķeldā, skaidā, mizā.

Tad, kad nojauca šo līdzsvaru, proti, nesaražoja dēļus, bet tajā pašā laikā nepatērēja šķeldu un skaidu, – tas noveda pie tā, ka daļai produktu ir ārkārtīgi augsta cena, bet daļu produktu ir grūti realizēt. Piemēram, pusi no baļķa jeb šķeldu un skaidu šobrīd tirgū ir ārkārtīgi grūti realizēt," atzina Klauss.

Pēc tam nāca Covid-19 izraisītā pandēmija un līdz ar to krīze, nobijās gan pircēji, gan pārdevēji. Proti, kokmateriālu produkcijas iepircēji pārstāja pirkt un samazināja noliktavās esošo produktu apjomu, bet ražotāji samazināja ražošanas jaudu, līdz ar to vēl apslāpējot ražošanas apjomu.

"Bet Covid-19 krīze vismaz kokmateriālu tirgū izrādījās seklāka, nekā tika sagaidīts iepriekš. Ļoti ātri atjaunojās patēriņš, bet ražošana tam nespēja sekot līdzi.

Piemēram, ASV pagājušā gada decembrī tika sasniegts jauns rekords jaunu māju būvniecībā. Ļoti aktīvs ir arī Lielbritānijas būvniecības tirgus, kas patērē ļoti daudz kokmateriālu," stāstīja LKF izpilddirektors.

Klauss uzsvēra, ka Covid-19 izraisītā krīze nav vienlīdz spēcīga visās nozarēs, līdz ar to ne visiem cilvēkiem šajā laikā ir finansiālas grūtības. Tiem, kuriem ienākumi nesamazinājās, nebija iespēja tērēt naudu pakalpojumos, piemēram, tūrismā un izklaidē. Papildus tam viņi ieguva laiku, kuru veltīt mājokļa labiekārtošanai.

"Un tādā veidā cilvēki ietaupījumus no pakalpojumiem sāka tērēt precēs, kas vēl palielināja patēriņu. Piemēram, Lielbritānija pieredzēja netipiski lielu patēriņu tā saucamajiem "dari pats" produktiem, kā, piemēram, terases dēļi vai apdares materiāli. Cilvēki vienkārši atjaunoja savas mājsaimniecības," stāstīja Klauss.

Trešais iemesls cenu kāpumam ir zaļā kursa izraisītā tendence, kas veicina to, ka būvniecībā dzelzsbetonu aizvien biežāk aizstāj ar koksni. Piemēram, Eiropa kopumā uz ASV pērn eksportēja par trešdaļu vairāk zāģmateriālu jeb dēļu nekā gadu iepriekš.

Klauss teica, ka liela daļa Latvijas ražotāju savu plānu ir aizpildījušu četrus, piecus mēnešus uz priekšu. Viņaprāt, pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara izjaukšana nenes pozitīvu efektu.

"Šobrīd ne tikai kokmateriālā, bet arī naftas produktos – ķīmijā, metālā – visi tie, kas ražo starpproduktus jeb produktus, kurus tālāk izmanto vai nu būvniecībā vai tālāk produktu ražošanā, – tiem produktiem cenas ir uzkāpušas vājprātīgi augstas.

Kokmateriāliem vēl salīdzinoši mēreni – par 20%, dažreiz par 30% atsevišķiem produktiem. Bet ķīmijā novērojams pat 200% cenu kāpums," zināja teikt LKF izpilddirektors.

Savukārt visi tie, kas ražo produktus mājsaimniecību patēriņam jeb “Dari pats” veikaliem, ir sliktā pozīcijā, jo tiem nav iespējams izejmateriālu cenu pieaugumu pārnest uz savu produktu gala cenu. Arī mēbeļu ražotājiem pieprasījums pieaudzis, un tie savu ražošanas plānu aizpildījuši līdz augustam, septembrim, bet viņiem nav iespējams kompensēt izejmateriālu cenu kāpumu.

“Kā rezultātā viņi strādā pa nullēm vai ar zaudējumiem. Protams, tie ražotāji, kas tagad mēģina ielēkt augošā pieprasījumā, un viņiem vēsturiski nav izveidojušās attiecības ar stabiliem piegādātāju, piemēram, Latvijā, – tiem šobrīd ir ārkārtīgi grūti iegādāties izejmateriālus, jo starpproduktu ražotāji ir rezervējuši savas jaudas pastāvīgajiem klientiem," sacīja Klauss.

Uzņēmēji atzīst izejmateriālu cenas kāpumu

"Rīgas krēslu fabrikas" līdzīpašnieks Aldis Circenis apliecināja, ka izejmateriālu cenā pieaugums ir jūtams. Tiesa, pagaidām uzņēmums vēl nav aprēķinājis, par cik pieaug izmaksu bāze uz vienu saražoto vienību.

"Bet, jā! Izmaksas aug, bet pārdošanas cenu ne vienmēr var palielināt. Ilggadējie klienti, protams, saņem kādas priekšrocības – gan pasūtījuma izpildes termiņa ziņā, gan papildu  atlaides tiek piemērotas, lai kompensētu cenu pieaugumu īstermiņā, kamēr ražojošie uzņēmumi spēj izveidot tādu kā buferi un pielāgot savas cenas pieaugošajām izejmateriālu cenām. Tas, kā mēs izjūtam deficītu, – palielinās pasūtījumu izpildes laiki. Tas, kas kādreiz darbojās trijās, četrās nedēļās, tagad iet sešās, septiņās," atklāja Circenis.

AS "Latvijas finieris" ražo bērza saplāksni. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis teica, ka globālajā tirgū pieprasījums pēc šī produkta nepieaug tik strauji. "Izmaiņas, ja notiek, tad tās ir saprātīgas kopā ar inflāciju. Tie ir varbūt 3–4%. Tā kā mūsu sadarbības partneri pamatā ir ražotāji, tad mēs strauji cenas nemainām, mums nav tāda cenu politika."

Biķis uzsvēra, ka kokmateriāls ir tikai viens no resursiem, kuram globālā tirgus pieprasījuma dēļ veidojas cenas izmaiņas.

"Mēs arī esam spiesti iepirkt diezgan daudz resursu par nedaudz augstākām cenām nekā pirms kāda laika. Ja pandēmijas sākumā bija lielāki kritumi, tad šobrīd ir lielāki kāpumi – līdz pat 50–70% atsevišķiem produktiem.

Protams, tas veido šo tālāko ķēdi uz ražotājiem. Un mēs kā ražotāji, lai līdzsvarotu ienākumus un izdevumus, arī, protams, cenšamies skatīties, kur ir iespēja nopelnīt. Šādos brīžos tie tirgi ir pievilcīgāki, un šobrīd pasaulē ir reģioni, kur ekonomika pēc pandēmijas attīstās straujāk, ir arī pieprasījums. Kā piemēram, Amerikas tirgus, kur daudzi ražotāji no Eiropas cenšas pārdot savus produktus," stāstīja Biķis.

Latvijas Koka būvniecības klastera pārstāvis Kristaps Ceplis uzsvēra, ka koka māju ražotāji izteikti izjūt kokmateriāla cenas pieaugumu, un prognozē, ka cenu kāpums nerimsies vismaz līdz rudenim. Bet vai vietējā tirgū jau ir izveidojies kokmateriālu deficīts?

"Visam ir sava cena. Protams, var nopirkt vajadzīgo materiālu, par to maksājot vairāk, reaģējot uz to, kas notiek pasaulē. Nevar teikt, ka nav. Vienkārši ir tāda cīņa.

Laba, kvalitatīva kokmateriāla medības uzņēmumu vidū visu laiku notiek. Tas ir normāli. Tas ir iemesls, kāpēc cena tiek celta, jo ārvalstu tirgos ir liels pieprasījums, viņi ir gatavi maksāt daudz.

Vietējais labprātāk maksātu mazāk, bet tas ir bizness. Tajā brīdī, kad ražotājs var pārdot dārgāk, tad to dara. Attiecīgi vietējie, ja grib turpināt ražot, tad viņiem ir jāpērk dārgāk. Nopirkt var, ja esi gatavs maksāt atbilstošu cenu, un cenu diktē ārzemes," stāstīja Ceplis.

Latvijā privāto mežu īpašnieki no koksnes cenas pieauguma lielu labumu negūst, teica Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

“Vērtīgākam apaļo kokmateriālu sortimentam – kā zāģbaļķiem, finierklučiem – cenas ir kāpušas. Savukārt ir mazāk vērtīgi sortimenti, piemēram, egle, papīrmalka, malka, kam cenas ir kritušās. Egles papīrmalkai kritums par 16%, malkai par 14%. Privātajos mežos ir vairāk lapu koku un tieši mazāk vērtīgais sortiments, jo agrāk privātie meži tomēr veidojās, aizaugot lauksaimniecības zemēm, tie bija mazāk kopti. Un tad, ja cenas mazvērtīgiem sortimentiem ir zemas, tad tas arī varētu bremzēt privāto mežu īpašnieku interesi," vērtēja Muižnieks.

Cenas nav sasniegušas 2006.2007. gada līmeni

Valsts AS "Latvijas Valsts meži" komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs teica, ka šobrīd vinnētāji ir tie mežu īpašnieki, kuriem ir pieaudzis mežs ar lielu procentu skujkoku zāģbaļķiem, jo tagad ir labs laiks kokus izcirst un pārdot.

Kopumā tendence mežos stādīt kvalitatīvas sugas kokus ir pieaugoša.

"Mēs redzam arī tādus privātu mežu īpašniekus, kas tad, kad ir nocirtuši lapu kokus, cenšas mērķtiecīgi mežu atjaunot ar skuju kokiem. Bieži arī ar selekcionētiem skuju kokiem. Mums arī stādu pieprasījums šobrīd ir ļoti augsts.

Un tas ļoti priecē, jo cilvēki ir sapratuši, ka stādīt kvalitatīvu mežu ilgtermiņā ir izdevīgāk. Šis gads ar augstajām zāģbaļķu cenām noteikti ir arī laba mācību stunda investēt, veidot mežu ar labu sugu sastāvu, kur izaug augstas kvalitātes koksne, un vēlreiz kopt un kopt, lai iegūtu augstas kvalitātes produkciju," teica LVM pārstāvis.

Kotovičs sacīja, ka prognozes par cenu kāpumu nākotnē izteikt ir grūti, bet meža nozares analītiķi prognozē, ka līdz jūlijam zāģbaļķu cenas pieaugums un interese par tiem turpināsies. Tālākais būs atkarīgs no globālās ekonomikas attīstības. Kosovičs gan akcentēja, ka šobrīd koksnes cenas vēl nav sasniegušas tos augstumus, kādi bija 2006. un 2007. gadā pirms lielās krīzes.

Arī Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns teica, ka patlaban globālajā tirgū koksnes cena ir augstā līmenī, bet nākotnes prognozes izteikt ir grūti.

"Cik tas ilgi varētu turpināties, es nevaru pateikt, bet šīs augstās cenas nesaglabāsies ilgākā termiņā, piemēram, divus, trīs gadus. Visticamāk, ka ne. Bet tās ir prognozes. Vēsturiski, ja skatās uz koksnes cenām, tad tās šobrīd ir relatīvi augstākā līmenī nekā citu izejvielu cenas.

Bet arī metāliem ir redzams, ka ir ļoti straujš cenu kāpums finanšu tirgū novērojams. Tas saistīts ar zaļo kursu, kur virzās globālās lielvalstis," sacīja Latvijas Bankas ekonomists Krongorns.

Jautāts, vai līdz ar koksnes cenu kāpumu nozarē nerodas saspīlējums un galu galā vai šī situācija nav papildu slogs, LKF  izpilddirektors sacīja:  “Slogs tas nav, bet tas ir tā kā ballītē, kad saproti, ka šobrīd ir jautri, bet no rīta būs ārkārtīgi lielas galvassāpes. Un šobrīd pat vairs nav jautri."

Klauss arī atzina, ka nozares iekšienē var just apvainošanos, neizpratni. Tāpat ir skaidrs, ka cenas nekāps mūžīgi un gaidāms atsitiens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt