Gauss: Covid-19 krīzi bez valsts atbalsta «airBaltic» būtu grūti pārvarēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aviosabiedrībai “airBaltic” krīzi bez valsts atbalsta, kas uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai novirzīja 250 miljonu eiro apmērā, pārvarēt būtu grūti, trešdien vebinārā par “airBaltic” plāniem iziešanai no krīzes uzsvēra uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss. Vienlaikus viņš akcentēja nozīmīgo uzņēmuma pienesumu Latvijas ekonomikā kopumā, sakot, ka kompānijai ir visas iespējas pārvarēt šo krīzi un atkal nostāties uz izaugsmes ceļa. 

2019. gadā "airBaltic" bija uz veiksmīga izaugsmes ceļa, bet līdz ar Covid-19 pandēmiju 2020. gadā uzņēmums pārvadāja par 73% mazāk pasažieru. Tomēr par spīti Covid-19, kas 2020. gadā radīja dziļāko krīzi aviācijā pēdējos simts gados, "airBaltic" pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru. 

Martins Gauss par "airBaltic" plānu Covid-19 krīzes pārvarēšanai
00:00 / 00:57
Lejuplādēt

“Ja līdz šim kompānijas flotē bija trīs veidu lidmašīnas, tad izejai no krīzes esam nolēmuši izmantot tikai viena modeļa lidmašīnu “Airbus A220-300”, kas ir modernākais un jaunākais lidmašīnas modelis pasaulē. Mūsu flotē jau patlaban ir 25 šī modeļa lidmašīnas. Tas atbilst šī brīža lidojumu intensitātei, bet mums nākotnē būs jāaug un plāns ir palielināt floti līdz 50 lidmašīnām, jo ar pašreizējo apjomu no krīzes neiziesim,” norādīja Gauss. 

“Tomēr, lai izietu no krīzes, ir nepieciešama stratēģija, un mūsu ieceres ir apkopotas biznesa plānā. Viens no mūsu mērķiem ir Rīgas lidostu padarīt par lielāko Baltijas valstu konkurencē, un tā būtu kā tranzīts uz citiem galamērķiem visā pasaulē. Piemēram, pasažieris atlido no Hamburgas uz Rīgu, te uzkavējas tranzīta nolūkā un pēc tam lido uz Tbilisi,” skaidroja “airBaltic” izpilddirektors. 

KONTEKSTS:

Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība 2020. gadā no visām trim Baltijas valstīm veikusi 22 300 lidojumu.

Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.

Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.

''aiBaltic'' vadītājs Martins Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja  situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti