Pērn martā Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, kas būtībā iesaldēja aviācijas nozari, arī Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" bija spiesta samazināt izmaksas. Tika nolemts samazināt flotes skaitu no 40 uz 25 lidmašīnām, līdz ar to darbu nācās uzteikt gandrīz 700 darbiniekiem – gan stjuartēm, gan pilotiem. "airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina atzina, ka tas bija smags lēmums. Ar lielāko daļu no šiem darbiniekiem tika parakstīta savstarpējā vienošanās, un līdz ar to darbinieki saņēma kompensāciju, veselības apdrošināšanu, kā arī gada garantiju, ka uzņēmums, situācijai uzlabojoties, darbiniekus pieņems atpakaļ darbā.
Gads ir pagājis. Roščina skaidroja, vai uzņēmuma sniegtā garantija vēl ir spēkā: “Garantijas ir spēkā līdz aprīļa beigām. Ar lielāko daļu no šiem 700 darbiniekiem mēs esam uz abpusējas vienošanās principa arī pārtraukuši darba attiecības ar visu sociālo garantiju, kompensācijām, apdrošināšanu. Pēc aprīļa bijušajiem darbiniekiem, kuri joprojām vēlas uzturēt ciešāku saikni, mēs turpināsim ziņot par darba iespējām uzņēmumā.”
Gada laikā uzņēmums atpakaļ ir pieņēmis 50 no atlaistajiem 700 darbiniekiem. Tomēr uzņēmums cer, ka līdz ar “asinsrites atjaunošanos” aviācijas nozarē, "airBaltic" darbinieku saimi atkal varēs papildināt.
Šajā krīzes laikā darbu nezaudēja vairāk nekā 1100 darbinieki, viņu uzdevums ir apkalpot 25 lidmašīnas, kas palikušas flotē.
Stjuarte Luīze Šternberga "airBaltic” strādā vairāk nekā 20 gadus. Stāstot par kolēģiem, kuri pērn martā darbu zaudēja, Šternberga sacīja: “Jā, ir zināmi tādi kolēģi, kas ir atgriezušies "airBaltic”, bet citā jomā strādā. Ir tādi, kas tomēr gaida savu kārtu. Man nav zināms, ka kāds būtu krasi mainīji kaut ko, bet es pieļauju, ka noteikti arī tādi ir. Šis viss liek aizdomāties, bet pati pagaidām neesmu domājusi mainīt profesiju. Man darbs patīk. Turētos līdz pēdējam, cik var, un tad jau skatītos.”
Arī pilots Artis Riekstiņš ir viens no tiem, kurš Covid-19 krīzes dēļ darbu nav zaudējis. Viņš norādīja, ka nozarē situācija ir smaga un ļoti daudzi tūkstoši pilotu visā pasaulē ir bez darba.
“Atlaišanas bija pirms gada, un faktiski aviācija šajā laikā nav atguvusies, un aviosabiedrības joprojām nepieņem darbā cilvēkus. Vismaz Eiropā ne, un, cik es zinu, tad arī citviet pasaulē lidojumu daudzums joprojām ir ļoti mazs. Joprojām ir tūkstošiem un tūkstošiem pilotu bez darba. Cik es esmu saziņā ar kādreizējiem kolēģiem, tad faktiski neviens no viņiem nav atradis darbu nekur citur. Protams, visus interesē, kad atkal varēs sākt strādāt kaut vai "airBaltic”,” atzina Riekstiņš.
Latvijas aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa atzīmēja, ka ir daži pozitīvie stāsti, it īpaši stjuartu vidū. Proti, cilvēki ir atraduši darbu un pārkvalificējušies. Turklāt cilvēki atraduši labāk apmaksātu darbu.
“Viņi jau ir faktiski mainījuši nodarbošanos. Un tas nozīmē, ka neatgriezīsies aviācijas nozarē. Stjuarti sākuši strādāt finanšu sektorā, tirdzniecībā. Viņi ir aizgājuši uz tādiem amatiem, kas ir saistīti ar uzņēmumu attīstību, jo iemaņas, kas stjuartiem ir bijušas, – komunikācija, spēja sarežģītas situācijas risināt – tās iemaņas tiek novērtētas. Viņi faktiski aiziet uz labāk apmaksātiem darbiem,” atklāja Kavasa.
Tomēr ne visi lūko pēc jauna amata. Ir tādi, kuri gaida, kad aviācijas nozare atlabs, un līdz tam strādā pagaidu darbu, jo bezdarbnieka pabalsts jau ir beidzies. Taču Kavasa prognozēja, ka aviācijas nozares atlabšana nebūs tik strauja, lai visi, kuri reiz zaudēja darbu, atgrieztos nozarē, līdz ar to sagaidāms, ka stjuarti un piloti būs spiesti meklēt darbu citā jomā, jo nestabilitāte aviācijā saglabāsies.
Šī nav nedz pirmā, nedz pēdējā krīze industrijā. Un par to, kādi ir "airBaltic" plāni iziešanai no krīzes, trešdien vebinārā paudīs arī kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība 2020. gadā no visām trim Baltijas valstīm veikusi 22 300 lidojumu.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.
''aiBaltic'' vadītājs Martins Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
