Sadaļas Sadaļas

Pandēmijas laikā augusi mirstība, kritusies dzimstība

Pandēmijas gads atspoguļojas arī Latvijas dzimstības un mirstības rādītājos. Ja mirstības statistikā stabiņš kopš pagājušā gada marta virzījies augšup, tad dzimstības rādītāji ir kritušies.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā pagājušogad dzimstība sarukusi par aptuveni 1000, bet mirstība augusi par 1000 cilvēkiem.
  • Mirstības pieaugums sākās pagājušā gada nogalē, kad Latvijā bija Covid-19 otrais vilnis.
  • Pandēmijas laika nestabilitāte apgrūtina ģimenes plānošanu, vecāki atliek ģimenes pieaugumu.
  • Līdzīgas tendences bija vērojamas arī iepriekšējo krīžu laikā.

Kā norāda demogrāfs Ilmārs Mežs, līdzīgs dzimstības kritums bija vērojams arī iepriekšējās krīzēs. Gan iepriekšējās ekonomiskās krīzes gados, gan arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā vai deportāciju gados bija jūtams jaundzimušo skaita kritums. Arī Covid-19 izraisītā krīze nav izņēmums.

Latvijas Radio korespondente Linda Zalāne par mirstību un dzimstību Latvijā

Bērnu vecāki kļūst vecāki

“Ja runājam par dzimstību, tad diemžēl jāsecina, ka arī pirms pandēmijas līkne bija lejupejoša. Bet noteikti arī pandēmijas laiks ieviesa savas korekcijas. Dzimstība pagājušā gadā ir diezgan būtiski samazinājusies,” stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Sigita Šulca.

2019. gadā Latvijā piedzima gandrīz 19 000 mazuļu, bet 2020. gadā šis skaitlis nesasniedza 18 000. Kritums ir par 6 procentiem. “Ja skatāmies uz iedzīvotāju skaitu tajās vecuma grupās, kurās dzimst bērni – iedzīvotāju skaits samazinās. Pēdējo gadu tendence rāda, ka pieaug tieši otro un trešo bērnu dzimstība. Pirmajam bērnam mammas sadūšojas aizvien retāk.

Palielinās jauno māmiņu vidējais vecums, pirmais bērns dzimst ap 30 gadiem. Attiecīgi tas arī ievieš korekcijas – ja 30 gados piedzimst pirmais bērns, tad, ja bērni dzimst viens pēc otra, parasti ir ne vairāk kā divi, trīs. Tendence ir tāda, ka bērnu vecāki kļūst vecāki.”

Mirstības pieaugums

Savukārt attiecībā uz Latvijā mirušo iedzīvotāju skaitu, tad, vērtējot pagājušā gada statistikas datus pa mēnešiem un salīdzinot ar 2019. gadu, izmaiņu nebija līdz pat novembrim, bet gada beigās mirušo skaits strauji pieauga. Līdz ar to 2020. gadā bijis mirstības pieaugums par 5%. Proti, 2019. gadā mirušo skaits bija vairāk nekā 27,7 tūkstoši, bet 2020. gadā tas bijis 28,8 tūkstoši.

“Tas nozīmē par 1000 vairāk mirušo. Latvijai tas ir daudz. Jā, arī 5% ir diezgan daudz. Iepriekšējā gadā mirstības pieaugums bija ap 4%,” stāsta Sigita Šulca.

Demogrāfs Ilmārs Mežs uzsver, ka dzimstības un mirstības kritumam līdzības saskatāmas arī iepriekšējās krīzēs. “Gan iepriekšējās ekonomiskās krīzes gados, gan arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā vai deportāciju gados bija jūtams jaundzimušo skaita kritums. 2020. gada martā iestājās mājsēde, daudzi cilvēki palika bez iespējām nopelnīt, un tas ietekmēja ģimeņu gatavību plānot pēcnācējus.”

Tas atspoguļojas arī statistikas datos. Jau 2020. gada decembrī bija straujš jaundzimušo skaita kritums par 15 līdz 17%. Arī šī gada janvārī un februārī bija vērojams kritums pret attiecīgo 2020. gada periodu, bet tas vairs nav tik straujš – ap 10%.

“Ir cerība, ka vasarā, rudenī (atkarīgs no tā, kā veiksies ar vakcināciju) vairums cilvēku varēs atsākt dzīvi vairāk vai mazāk kā iepriekš. Atjaunot savu darba dzīvi un ienākumus iepriekšējā līmenī. Līdz ar to mēs varam cerēt, ka dzimstības kritums nebūs tik ilgs kā iepriekšējā ekonomiskajā krīzē. 2009. un 2010. gadā divus gadus pēc kārtas bija aptuveni 10% jaundzimušo skaita kritums. Un tāds tas nelielā apjomā turpināja saglabāties vēl vairākus gadus.”

Nestabilitāte apdraud ģimenes plānošanu

Uz jautājumu, vai piespiedu mājās sēdēšana un kopā būšana nevarētu veicināt vēlmi apsvērt domu par pēcnācējiem, Mežs teic: “Ja tā kopā būšana ir piespiedu kārtā, cilvēkiem zuduši ienākumi un neko nevari darīt, tad ir jābūt nodrošinātam ļoti stabilam materiālam pamatam gadiem uz priekšu, lai bez grūtībām varētu plānot nākošo bērniņu.

Parasti šāda nestabilitāte izsit no šiem plāniem. Tas, ka cilvēki ir spiesti pavadīt kopā daudz vairāk laika (varbūt pat vairāk, nekā viņi iepriekš to ir darījuši) ne vienmēr nozīmē, ka viņiem būs romantiskākas attiecības un ģimenes pieaugums. Protams, ir arī labie piemēri.”

Pieredzes stāstā dalās trīs bērnu mamma Līga Kļaveniece: “Sākotnēji, protams, bija satraukums par situāciju pasaulē, domājām, vai tieši šobrīd vajag un kā tas vispār notiks. Bet tajā brīdī, kad izlēmām par labu ģimenes pieaugumam, Covid-19 vēl nebija nonācis līdz Latvijai.”

Kādi ir plusi pandēmijas laikā paplašināt ģimenes loku? “Vīrs biežāk ir mājās, jo tagad strādā no mājām, un tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ mēs nolēmām papildināt mūsu ģimeni ar vēl vienu bērniņu, jo mūsu attiecības šajā pandēmijas laikā ir tādas ciešākas, labākas, līdz ar to radās vēlme pēc vēl viena bērniņa.”

Pie grūtībām pierod

Trešo atvasi pandēmijas laikā sagaidīja arī Baibas Goldmanes ģimene. Viņa atzīst, ka lēmums par ģimenes pieaugumu tika pieņemts pirms pandēmijas. Lielākais izaicinājums šobrīd ir tas, ka divi lielākie bērni nevis apmeklē mācību iestādes, bet zinības apgūst mājās.

“Sākums bija grūts, šokējošs. Kamēr skolotāji saprata, kā organizēt procesu, es sapratu, ka būs jāpaliek ar trīs bērniem mājās. Sanāk, ka nevaru izbaudīt mammas un zīdaiņa divvientulības periodu. Mīlestība un laiks jāvelta visiem bērniem. Nav gandrīz neviens brīdis, kad vari 100% veltīt uzmanību tikai zīdainītim.”

Baiba Goldmane atzīst, ka pie pandēmijas laika ikdienas grūtībām pierod. Latvijas Radio aptaujātie eksperti un vecāki ir vienisprātis, ka ģimenes pieaugumu krīzes laikā visbiežāk apsver tie, kuriem nav ievērojami mainījusies finansiālā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt