ĪSUMĀ:
- Rīgā atsakās reti, liekas paciņas nekomplektē – ēdinātājiem maksā pēc fakta.
- Arī Jelgavā no pakām atsakās reti, par neizmantotām pakām lemj skola.
- Liepāja nodrošinātākie atsakās par labu citiem.
- Sūdzību par pakas saturu ir ļoti maz.
Rīgā atsakās reti, liekas paciņas nekomplektē
Rīgas pašvaldība pārtikas pakas nodrošina ne tikai mazāko klašu audzēkņiem, bet visiem skolēniem, kas galvaspilsētā ir gandrīz 69 000. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde atklāja, ka, protams, ir skolēni, kas no pakām atsakās, bet procents ir niecīgs. Iemesli atteikumam ir dažādi.
“Tendence ir mainīga – vienu nedēļu vecāki ņem paku, citu nedēļu neņem. Tad, kad vecāki redz, kāds ir pakas sastāvs, un, ja tas šķiet labs un viņu ģimenē šie produkti tiek lietoti, tad piesakās uz šo paku. Savukārt, ja pakas sastāvs kaut kāda iemesla dēļ neapmierina, tad atsakās. Arī var būt, ka vecākiem nav izdevīgi braukt konkrētā laikā, jo pakas izsniedz konkrētā laikā un konkrētām vietā,” stāstīja Vilde.
Pirms paku gatavošanas tiek veikta aptauja, un skola sagaida atpakaļ vēsti, kuri paku ņems un kuri ne.
Tikai tad, kad saņemta ziņa no vecākiem, pakas tiek komplektētas. Nevienu lieku paciņu nesakomplektē, un ēdinātājiem tiek samaksāts pēc fakta.
Vilde stāstīja, ka „šīs pakas ir alternatīva brīvpusdienām, tāpat kā ar brīvpusdienām bērni nemainās - piemēram, es neēdu un tāpēc kāds cits var ēst divas, trīs porcijas, tad šeit ir tas pats princips”.
“Skolēnam ir arī tiesības šo paku paņemt un tālāk jau var vecāki vienoties, piemēram, mēs šo paku neizmantojam un varam to iedot kaimiņu ģimenei,” skaidroja Vilde.
Vilde skaidroja, ka nauda, kas netiek samaksāta par ēdinātāja sagatavotajām pakām, tālāk tiks novirzīta citām pašvaldības vajadzībām.
Kopumā skolēnu un bērnudārza audzēkņu ēdināšanai paredzēts finansējums 26,6 miljonu eiro apmērā. No tiem trīs miljoni ir valsts dotācija, kas paredzēta 1.- 4. klašu skolēnu ēdināšanai.
Jelgavā par neizmantotām pakām lemj skola
Arī Jelgavā pārtikas pakas gatavo tikai tik, cik uz tām piesakās. Vidēji tie ir vairāk nekā 3500 audzēkņu, kas ir apmēram puse no pilsētā dzīvojošajiem bērniem.
Jelgavas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza stāstīja, vecāki no pakām atsakās reti. Tie ir daži gadījumi katrā no vienpadsmit mācību iestādēm.
Skolās tiek izvērtēts, kur likt pakas, no kurām vecāki atsakās.
“Skolas direktors labi pazīst savus skolas audzēkņus, un, sadarbojoties ar sociālo pedagogu un klases audzinātāju, pieņem lēmumu un šo pārtikas paku nodod citai ģimenei, kurai tas vairāk ir nepieciešams,” stāstīja Auza.
To nevajadzētu vecākiem darīt pašiem. Paņemt paku un domāt, kam es to atdošu vai daļēji atdošu. Tā varbūt nav labākā prakse,” atzina Auza.
Liepāja nodrošinātākie atsakās par labu citiem
Liepājas izglītības pārvaldes pārstāve Vija Udarska savukārt pastāstīja, ka pilsētas izglītības iestādēs katrā pakas izsniegšanas periodā apmēram 10-15 vecāki no pakām atsakās.
Taču atsakās, “nevis tādēļ, ka viņus neapmierina pakas saturs, bet tādēļ, ka viņi ir vairāk nodrošināti un atsakās no pārtikas pakām, lai tās varētu saņemt citi, kuriem tas vairāk nepieciešams”, skaidroja Udarska.
“Finansējums taču ir piešķirts – ir valsts nauda 1.-4. klasei un pašvaldības piešķirtā nauda,” viņa piebilda.
Uzrunāto pašvaldību pārstāves nenoliedz, ka ir saņemta arī kritika par paku sastāvu, kvalitāti, piemēram, par to, ka pakā ieliktie augļi plastmasas maisiņā sākuši bojāties. Bet šādas nepilnības vairāk bija sākumā. Tagad mehānisms ieeļļots, paku sastāvs uzlabots un sūdzības no vecāku puses ir ļoti reti.
