Mārupē esošajā stādu audzētavā “Blīdene” Latvijas Radio (LR) korespondente viesojās darba dienas priekšpusdienā un novēroja, ka dārza mīļotāju te netrūkst. Rosība ir liela. Katrs meklē sev nepieciešamo – krāsainās pavasara vēstneses atraitnītes, ziemcietes, peonijas, košumkrūmus, skujeņus. LR uzrunāja arī vairākus stādu audzētavas apmeklētājus un jautāja, kādi meklējumu šajā reizē atveduši uz stādu audzētavu.
Apmeklētāji: Kapu iekārtošanai – krūmus un ziedus. Meklējam veigelu, meklējam, ko saules pusē pie privātmājas iestādīt.
LR Ziņu dienesta korespondente Linda Zalāne: Vai pavasarī vienmēr ir tāds uzrāviens darboties dārzā?
Jā, ir. Saulainās dienās uzreiz jūtams.
Kādu stādu pārstāda, vajag jaunu vietā?
Jā, jā. Tieši tā tagad arī ir sanācis – kaut ko gribam izmest, kaut ko ielikt. Tas nekas, ka sniegu sola. Mums jau busiņā pilns ar kastītēm. Šis tas jau top.
Ko Jūs atnācāt iegādāties? Jūs skatāties uz peonijām. Gribat papildināt jau esošo kolekciju vai jaunas lūkojat?
Jā, peonijām. Es gribu papildināt jau esošo kolekciju. Es tikko sāku ar tām darboties. Man jau ir kādas desmit šķirnes. Gribētos vēl klāt kādu nopirkt.
Jūs jau sen dārzu iekopjat?
Apmēram 20 gadus. Man ir lauki apmēram 100 kilometrus no šejienes. Man tur arī ir rožu dārzs ar apmēram 50 šķirnēm. Dažādi košumkrūmi, skujeņi. Pamazām tas viss top. Dārzs ir bijis patvērums. Tur es rodu enerģiju, jo šķiet, ka no zemes nāk spēks. Tad visai nedēļai pietiek spēka strādāt.
LR uzrunā arī stādu audzētavas “Blīdene” izpilddirektoru Jāni Rulli.
Rullis stāsta par pavasara rosību: “Jāsaka, ka tā ir viļņaina, bet tie viļņi ir kā cunami. Vienu brīdi, bija tā nedēļa, kad uznāca aukstums, tad bija mazāka interese , bet tāpat zvana nemitīgi. Esam kā telefona centrāle. Dienā audzētavā ienāk 200–300 zvani. [Cilvēku interese ir] sākot no mazām puķītēm, piemēram, vai ir atraitnītes uz vietas, līdz konkrētām šķirnēm. Kāds meklē savam dārzam speciālu rožu šķirni, kādu dekoratīvu kociņu vai izlasījuši, ka vajag konkrētu ābeļu šķirnīti. Atliek kādam kādā portālā ierakstīt kādu rakstu par kādiem stādiem, tad uzreiz ir zvani un cilvēki par tiem interesējas. Es vienmēr smejos, ka tad, kad zied sakuras un cilvēki staigā pa Uzvaras parku, tad man dienā ir divi, trīs zvani un jautājumi par sakurām. Pat ja tā ir brīvdiena.”
Rullis saka – lai kā gatavotos pavasara sezonai, nekad nebūsi gatavs. Pieprasījums ir tik liels, ka atvesto stādu pietrūkst.
“Mēs jau vedam ne tikai busiņos, bet no audzētavas uz stādu centriem mēs vedam fūrēs. Cilvēkiem ir laiks, kad viņi sēž mājās, un to dārza entuziastu paliek aizvien vairāk un vairāk. Tas ir, tikai pateicoties tam, ka cilvēkiem vairs nav ikdienas rutīnas, kad brauc uz darbu un atpakaļ. Lielākā daļa sēž mājās. Beidzas darbs, iziet dārzā, paskatās apkārt un saprot, ka vajag to sakārtot. Sāk traucēt arī kaimiņi, un grib norobežoties no viņiem. Tad nāk dzīvžogu ēra. Pēc tam, kad dzīvžogs ir iestādīts, tad vajag kaut ko arī skaistumam, jo, piemēram, tūju dzīvžogs ir zaļš un tam priekšā vajag arī kādu skaistumiņu,” klāsta Rullis.
Viņš stāsta, ka jau pērn mazumtirdzniecības apjoms palielinājās, vairumtirdzniecība kritās, un šogad šī tendence turpinās. Konkurences stādu audzētāju vidū neesot. Klientu pietiek visiem.
“Mēs dzīvojam no mazumtirdzniecības, bet medu jeb sviestu uz maizes mēs varam uzsmērēt no vairumtirdzniecības. Par vairumtirdzniecību visi cīnās. Ja par mazumtirdzniecību neviens necīnās un savā starpā nekonkurē, tad par vairumtirdzniecību ir tā konkurence, jo katram gribas sviestiņu uz maizes uzlikt,” norada “Blīdenes” izpilddirektors.
Līdz ar pieprasījuma kāpumu palielinās arī cenas – atsevišķu ziedu stādu cenas pakāpušās par 10–20%, bet kokiem pat par 30%. Tas izskaidrojams ar globālo pieprasījumu un piegāžu ķēdēm, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ daudzviet pasaulē tiek kavētas.
