Sadaļas Sadaļas

Radošo kvartālu attīstības «ritenis» iegriezies arī reģionos

Radošo kvartālu attīstības “ritenis” iegriezies arī reģionos – pēdējā gada laikā rosība šajā ziņā notiek gan Kurzemes pilsētās Ventspilī un Kuldīgā, gan Vidzemes pērlē Cēsīs. Visas trīs šīs Latvijas pilsētas iecerējušas izveidot vietu, kas pulcēs gan vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, gan būs kā magnēts pilsētas viesiem. Arī Rīga neguļ uz lauriem un līdzās jau esošajiem radošajiem kvartāliem tiek lolotas jau nākamās ieceres.

Kaļķu ielas kvartāls Kuldīgā

Radošo kvartālu attīstības «ritenis» iegriezies arī reģionosLinda Zalāne
Kuldīgā aizvien skaidrākas aprises ieņem jaunais Kaļķu ielas kvartāls, kas atrodas līdzās vecpilsētai. Savulaik šajā teritorijā darbojās autotransporta uzturēšanas un remonta uzņēmums “ATU” ar 300 darbinieku lielu kolektīvu.

 

Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāla attīstītājs Toms Egle stāstīja, ka viņa ceļš līdz šai teritorijai bija pakāpenisks. Viņš meklēja vietu, kur Kuldīgā izveidot alus darītavu: “Meklējām, apskatījām vairākus variantus. Šis bija viens no variantiem, kur mēs saredzējām iespēju veidot savu alus darītavu. Pakāpeniski ieinteresējāmies arī par pārējo teritoriju.”

Līdz ar šo gadu Kaļķu ielas kvartālam mainījās arī īpašnieks, un nu Toms Egle ir gan šīs vietas attīstītāja, gan īpašnieka lomā: “Tika piesaistīts arī papildu finansējums no bankas, līdz ar to mēs varējām paplašināt telpas un veikt dažādus renovācijas darbus.”

Kopējā teritorijas platība šobrīd ir gandrīz divi hektāri. Toms Egle atklāja, ka plānots iegādāties papildu zemi, līdz ar to kvartāla platība būs trīs hektāri. Kvartālā ir vairāki nekustamie īpašumu – sešas dažāda tipa un veida ēkas. 70% no telpām šobrīd ir iznomātas.

“Sākotnēji mums nebija nekādu uzstādījumu, bet mēs redzam, ka kvartālā veidojas interesanta komūna, vide. Līdz ar to nākotnē mēs plānosim kādas vadlīnijas nomniekiem, lai mēs varētu kopā gan kā attīstītāji, gan kā nomnieki veidot vidi patīkamu un atvērtu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem,” pauda Egle.

Runājot par nākotnes attīstības iecerēm Egle teica, ka kvartālu var sadalīt divās daļās. Viena ir Kaļķu ielas kvartāls, kas ietver sevī visu teritoriju, bet otra daļa ir Dunas pagalms, kur atradīsies alus darītava.

“Kurā varētu veidoties dažāda veida kultūras, atpūtas un cita veida pasākumi. Esam sarunās ar Kuldīgas Tūrisma informācijas centra komandu. Tāpat ļoti ceram uz Kuldīgas iekļūšanu nākamajā kārtā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 2027. gadā. Kuldīgai ir ļoti labs potenciāls, un mēs ar šo kvartālu un Dunas pagalmu redzam vietu šajā kartē,” pārliecināts ir Egle.

Alus darītava "Duna"

Celmlauži Ventspilī - studenti

Četri studenti no Ventspils Augstskolas sākuši izlolot pirmo radošu kultūras vietu pilsētā. Viņu vidū arī Justīne Širina. Viņi ir sava veida celmlauži, jo Ventspilī līdz šim neviens radošais kvartāls nav attīstīts.

Justīne Širina stāstīja, ka visi kopā ideju sāka attīstīt pērn rudenī ar vēlmi Ventspili bagātināt: “Pēdējo pusgadu esam veltījuši šīs idejas attīstīšanai – gan tirgus izpētei, gan vietas meklēšanai. Mums padomā šobrīd ir pamesta teritorija Ventspils vecpilsētas teritorijā. Veicam pārrunas ar teritorijas īpašnieku, lai noslēgtu nomas līgumu un tad arī tālāk varētu darboties. Cerams, ka vasarā, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, varēsim vērt vaļā vārtus un aicināt cilvēkus uz pasākumiem.”

Nākotnē pamestajā vecpilsētas teritorijā ir vēlme iedvest otro elpu un tur veidot sava veida kopienu.

Jaunajā kultūrvietā līdzās sadzīvotu gan kafejnīcas un bāri, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.

“Tas arī piesaistīs brīvprātīgos ar saturīgu kultūras, izglītojošo pasākumu organizēšanu, ar pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu organizēšanu. Tāpat arī mazos uzņēmējus. Tad arī kopā dzīvosim un attīstīsim,” norādīja Justīne.

Vaicāta, kādas ir ieceres finansējuma piesaistīšanā un vai jaunās kultūrvietas attīstību Ventspilī balstīs arī pašvaldība, Justīne norādīja: “Pamatā mēs plānojam piesaistīt naudu no projektiem, dažādiem fondiem, kā arī plānojam piesaistīt privātos ziedotājus un investorus. Tāpat būs ienākumi, kas laika gaitā radīsies no nomniekiem un citiem finanšu avotiem.”

Justīne Širina ir pārliecināta, ka līdz ar jaunās kultūrvietas attīstīšanu Ventspilī pilsēta iegūs daudz – sākot ar teritorijas sakopšanu un beidzot ar vietas radīšanu, kurā pulcēties gan vietējiem, gan pilsētas viesiem.

Vaicāta, vai Ventspilī vēl ir pamestas teritorijas, kurās ir iespēja izveidot radošus kvartālus, Justīne atbildēja: “Ventspilī ir vairākas vietas piedāvājumā, kur cilvēki var nākt un darboties, ja tiek atrasts labs kontakts ar īpašniekiem. Vēl ir vietas, kur kādam ideju bagātam, drosmes un iniciatīvas pilnam censonim kaut ko attīstīt. Piemēram, salīdzinājumā ar citām Kurzemes reģiona pilsētām visvairāk izceļas Liepāja ar šādu kultūrvietu daudzumu. Ventspilij ir uz ko tiekties, bet gan mēs arī sasniegsim.”

Jaunus vaibstus iegūs ēka Cēsīs

Savukārt Cēsīs jaunus vaibstus iegūs ēka, kurā savulaik atradās neredzīgo biedrības mācību un ražošanas uzņēmums “MRU”. Telpās nenotiek saimnieciskā darbība kopš 2004. gada. Pašvaldība iegādājusies trīs ēku korpusus un tajos plāno veidot Cēsu radošo un digitālo kvartālu.

Cēsu radošais un digitālais kvartāls

“Šis nav projekts, kur mēs gaidām Eiropas laimes lāci, lai visu par Eiropas naudu izveidotu – eiroremontu uztaisītu, nosiltinātu. Mēs ejam mazliet citu ceļu. Mēs esam vairākos posmos šī kvartāla attīstīšanu sadalījuši. Pirmais posms saistās ar uzņēmējdarbības attīstību, un nākamajā nedēļā mēs iesniedzam arī pirmo projektu viena korpusa sakārtošanai, teritorijas labiekārtošanai, un tādu minimālo programmu īstenošanai, lai 2022. gadā uzņēmēji tur varētu sākt jau strādāt,” stāstīja Cēsu novada administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Par darbošanos jaunajā kvartālā radošo uzņēmēju interese ir liela. Vairāk nekā 50% telpu jau ir rezervētas. Otrais projekta posms ir saistīts ar Cēsu Mākslas skolas attīstīšanu vienā no korpusiem.

“Tieši radošo industriju centriem, kultūras industrijām ir milzīgi pārneses efekti uz notikumiem vietējās kopienās, jo joprojām turpat blakus dzīvo neredzīgo kopiena. Ir arī ietekme uz pilsētvides attīstību. Ir liela ietekme uz citām aktivitātēm kultūrā vai brīvā laika pavadīšanā. Paredzam, ka mūsu neredzīgo kvartāls kļūs par tādu atvērtu vietu, kur strādā ne tikai uzņēmēji, bet cilvēki šeit varēs nākt, lai baudītu vakarā gan mākslu, gan vīna glāzi,” pauda Egliņš-Eglītis.

Jaunas vietas arī Rīgā

Arī Rīgā līdzās jau esošajiem kvartāliem – Kalnciema kvartālam, Tallinas ielas kvartālam, Spīķeru kvartālam un citiem – tuvākajos gados piepulcēsies vēl divas jaunas kultūras vietas. Tās tiek attīstītas ''Valsts nekustamo īpašumu'' paspārnē. Tā pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits stāstīja par iecerēto projektu “TabFab”, kas atrodas bijušajā Tabakas fabrikā.

 “Fabrikas telpas tika pielāgotas kā pagaidu mājvieta Jaunajam Rīgas teātrim, bet nākotnes iecere, kas jau ir būvniecības iepirkuma stadijā, paredz to, ka šajā kvartālā atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija, Nacionālā filmu skola, radošo industriju inkubators. Ceram, ka tas kalpos ne tikai kā magnēts radošajiem prātiem, bet arī apkārtējiem Brasas apkaimes iedzīvotājiem,” norādīja Ivanovskis-Pigits.

Netālu no Tabakas fabrikas ''Valsts nekustamie īpašumi'' iecerējuši attīstīt radošo kvartālu “Riga Makerspace”. Tas top sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.

Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” eksperts Jāzeps Bikše uzsvēra, ka radošo kvartālu attīstīšanā gan Rīgā, gan reģionos potenciāls nebūt nav izsmelts.

Vieta izaugsmei vēl ir.

“Tukši, neizmantoti īpašumi, bijušās industriālās teritorijas parasti nes līdzi negatīvu nekustamā īpašuma vērtību. Nereti tur ir huligānisms, cilvēkiem nepatīk dzīvot tuvumā šādām teritorijām. Radošās teritorijas, kvartāli, kas Latvijā aktīvi izmanto šādas neizmantotās teritorijas, transformē to lietu, kas ir ar mīnusa zīmi, uz kaut ko pozitīvu un pievilcīgu, kam cilvēki vēlas atrasties tuvāk. Tieši tādā veidā tas atspoguļojas uz nekustamo īpašumu vērtībām. Ja mēs skatītos Eiropas kontekstā, tad tādi radošie kvartāli un radošās teritorijas, kur saplūst māksla, kultūra, sabiedriskā dzīve, kā instruments tiek izmantots jau kopš 60. gadiem,” stāstīja Bikše.

Rīgā pirmais spilgtais piemērs ir Kalnciema ielas kvartāls, bet kā pēdējo gadu veiksmes stāstu eksperts minēja Tallinas ielas kvartālu. Savukārt no nākotnes projektiem viņš izceļ Matīsa tirgu, jo šajā vasarā tajā iecerētas pārmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt