Tūrisma kompānija “Postnos” pirms pandēmijas piedzīvojumu meklētājus veda ārpus Latvijas – sākot no Kubas un beidzot ar Sibīriju un Ziemeļkoreju, bet nu mudina doties piedzīvojumos tepat pa Latviju. "Postnos" īpašnieks Valdis Vītoliņš atzīst, ka pandēmijas laiks lika meklēt veidu, kā attālināti cilvēkus vest piedzīvojumos, un tapa pārgājienu seriāls – “Latvijas izaicinājums”, kas cilvēkus pakāpeniski izved cauri visiem Latvijas novadiem.
“Esam izveidojuši savu aplikāciju “Postnos” ar kuras palīdzību cilvēki var doties mūsu izstrādātos maršrutos un reizē uzturēt gan komunikāciju ar citiem cilvēkiem, gan arī aizpildīt savas brīvdienas, darot vienu un to pašu tikai attālināti. Tas ir brīnišķīgs veids kā pašreiz pavadīt laiku. Mums Latvijas izaicinājumam jau ir vairāk nekā 1300 dalībnieku, kas katrā nedēļas nogalē iet kādu no 12 posmiem. Lai gan izdzīvotu, gan turpinātu strādāt, mēs piedāvājām šādu variantu, un esam ļoti priecīgi, ka cilvēki ir to novērtējuši,” stāsta Vītoliņš.
Pārgājiena maršruts ir apļa veida un 20-35 km garš, kas ved gan pa meža ceļiem un takām, gan pa sarežģītākām vietām – purviem un stigām. Šajā pavasarī dienas gaismu ieraudzījis jauns produkts – “Ģimenes izaicinājums”, kas sarežģītības ziņā ir piemērots ne tikai rūdītākajiem staigātājiem, bet arī bērniem.
“Ar ģimenes izaicinājumu mēs gribam parādīt, ka var visi kopā doties dabā, un, ka dodoties dabā var pildīt arī dažādas interaktīvas spēles spēlēt un izzināt dabu.
Mēs esam radījuši katrā no posmiem 12 viktorīnas un spēļu uzdevumus, ko visiem kopā dabā darīt – par dabu, par konkrēto maršrutu, par dabas izzināšanu.” Valdis Vītoliņš teic, ka vilkme doties dabā šajā pandēmijas laikā ir ļoti spēcīga.
Vismaz 40% no izaicinājumu dalībniekiem iepriekš nebija devušies pārgājienos, īstos piedzīvojumos dabā. Sava veida piedzīvojums, kas var sniegt arī asākas sajūtas ir došanās purvā ar purva kurpēm. Ja pirms pandēmijas kompānija “Purvu bridēji” aicināja nezināmākos Latvijas purvus izzināt pieredzējuša gida pavadībā, tad tagad šāda iespēja ir liegta, bet tas nenozīmē, ka rūdītākiem dabas tūrisma dalībniekiem purvs nav izbrienams.
Purvu bridēju gids Kristaps Kiziks atklāj: “Šobrīd mēs piedāvājam iznomāt purvu kurpes. Izstāstām arī, kā ekipējums jānēsā, iedodam maršrutu, pastāstām, kur ir droši un kur ne. Kādās teritorijās drīkst iet un kur ir aizliegts. Iedodam līdzi arī maršrutiņu.
Pārsvarā visi, kas vēlas doties purvā to jau ir darījuši iepriekš.
Vienkārši šajā gadījumā viņi izvēlas paši atklāt purvu pavasarī. Nesatraucamies, ka viņi tiks arī ārā no purva. Vai otrs variants ir gaidīt līdz Lieldienu beigām, un tad jau atkal sāksies īstā sezona, un cerams gidi varēs vadīt grupas.”
Laivot pa upi atsevišķi, bet reizē kopā. Šādu pieredzi piedāvā "Lūzumapunkta" komanda. Uzņēmuma vadītājs Māris Lazdiņš iepazīstina ar piedāvājumu: “Cilvēkiem taisām laivu treniņus. Viņi brauc kopā, bet laivā sēž vienas mājsaimniecības ietvaros, bet svaigā gaisā. To mēs noteikti darīsim arī, kad paliks siltāks Rīgā. To jau iesākām pagājušā gadā, kad sākās visa šī jezga. Mēs taisījām regulārus treniņus Andrejsalā ar laivām, ar vienvietīgiem kajakiem, un piedāvājums “aizgāja uz urrā”, jo cilvēkiem gribējās kaut ko darīt. Domāju, ka šogad būs pilnīgi tāpat.”
Savukārt “Lauku ceļotājs” aicina doties dabā un iedvesmu pārgājienu maršrutiem nolūkot Eiropas garās distances pārgājienu maršrutos – “Jūrtakā”, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti, vai “Mežtakā”, kura maršruts ved no Rīgas līdz Tallinai cauri abu valstu mežainākajām teritorijām un trīs nacionālajiem parkiem. Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnate Ziemele teic, ka veidojot šos starpvalstu pārgājienu maršrutus pandēmija vēl nebija likusi par sevi manīt, bet nu šādiem pārgājienu maršrutiem ir īstais laiks: “Mums pat prātā nenāca, cik ļoti nepieciešami šādi produkti būs. Šādas takas, kas vajadzīgas cilvēku veselā saprāta veselībai. Kājām iešana jeb “hiking” Anglijā un daudzās Eiropas valstīs uzvaras gājienā iet jau sen. Mēs esam drusku, drusku iepalikuši, bet nu jau vairs ne.
Baltijas valstīs šī gargabalu kājām iešana nebija tik attīstīta un bija kaut kas jādara ar tiem brīnišķīgajiem resursiem, kas mums Baltijā ir.”
Jūras krasts, kas nav apbūvēts ar milzīgām viesnīcām un kurā nav tūristu pūļi. Protams, arī meži, ar kuriem visas Baltijas valstis ir bagātas. Asnate Ziemele teic, ka nu pārgājieniem dabā ir iedots cits skanējums un spožums.
