Sadaļas Sadaļas

Šajā pavasarī Rīgas parki un stadioni pārvēršas par sporta zālēm

Ja līdz Covid-19 pandēmijai sportot gribētāji visbiežāk lūkojās pēc kāda sev tuvumā esošā sporta kluba, tad tagad meklē parkus un sporta laukumus, kur nodarbības noris zem klajas debess. Latvijas Radio aptaujātie sporta nodarbību vadītāji atzīst, ka Rīgas parki un stadioni lēnām pildās ar sportistiem – ne tikai individuāliem skrējējiem, bet nelielām grupām. Ārā sportošanas tendences pieaugumu veicina arī pavasara saules stari, kas tos, kuri ziemas spelgonī tomēr baidījās sportot ārā, nu pamudina uz izkustēšanos svaigā gaisā. 

Šajā pavasarī Rīgas parki un stadioni pārvēršas par sporta zālēmLinda Zalāne

Pieprasījumam pēc āra nodarbībām ir pieaugoša tendence – to atzīst visi aptaujātie sporta nodarbību vadītāji. Kāds nodarbības brīvā dabā sācis vadīt pandēmijas diktēto ierobežojumu dēļ, kāds zem klajas debess aktivitāšu cienītājus apvieno jau vairākas sezonas. Līdz pandēmijai “Rīdzene Functional Fitness” nodarbības vadīja tikai telpās, bet decembrī, līdz ar stingrāku ierobežojumu stāšanos spēkā, kas liedza arī individuālos treniņus telpās, nolēma nevis pārtraukt darbību, bet turpināt. Tikai ārā. Piemērota vieta tika atrasta Ķīpsalā. 

“Rīdzene Functional Fitness” dibinātājs un treneris Mārtiņš Druvkalns norādīja: “No decembra mēs izaicinājām gan sevi, gan sava kluba biedrus un pārcēlāmies zem klajas debess. Pielāgojāmies apstākļiem. Bijām neziņā par to, kā tas viss izdosies vai neizdosies, bet mēs pārbaudījām, un pierādījās, ka mūsu biedri un sportot gribētāji ir raksturā pietiekami spēcīgi un ir gatavi arī ziemas apstākļos sportot. Ņemot vērā, ka šī ziema bija samērā barga.”

Druvkalns sportošanu ārā saista arī ar sava veida piedzīvojuma gara meklēšanu, jo lielākais draugs un reizēm izaicinājums ir laika apstākļi – sniegs, lietus, spēcīgs vējš. Bet par spīti jebkādiem laika apstākļiem treniņi notiek regulāri, katru dienu jau kopš decembra.

“Tas grūtākais ir piecelties, iekāpt mašīnā un atbraukt uz notikuma vietu. Kad “ielec” treniņā iekšā, tad visi vienmēr pēc tam atzīmē, ka tas ritms ņem virsroku un blakus apstākļi aizmirstas. Tāpēc mēs arī biedriem, kas baidījās pievienoties šiem āra treniņiem minējām, ka vajag vienu reizi pamēģināt. Tiešām liela daļa pēc pirmās izmēģinājuma reizes salauza savus aizspriedumus, ka ārā nevar tikpat kvalitatīvi trenēties un ka laika apstākļi traucē. Protams, ir jāpielāgojas, bet tas vairāk ir treneru ziņā,” atzīst Druvkalns.

Savukārt citviet Rīgā, Maskavas forštatē esošajā Miera dārzā sportot gribētājus vienkopus pulcē treneris Kārlis Vanags, un arī viņš uzsver, ka lielākais klupšanas akmens ir laika apstākļi.

“Viss pārējais ir labi. Cilvēki atnāk, pamēģina un ir ļoti priecīgi. Daudziem pat patīk vairāk nekā telpās. Arī klienti, ar kuriem visu ziemu esam trenējušies ārā, nemaz negrib atgriezties zālē. Ka viņi saprot, ka to var darīt pat ziemā, tad droši,” stāsta treneris.

Jogas studijas “Vinyasa” līdzīpašniece, jogas pasniedzēja Līva Jasmane stāsta, ka jau pirms Covid-19 pandēmijas meklējuši iespēju jogot laukā – parkos vai pie jūras, bet tas bijis atkarīgs no laika apstākļiem un pieprasījuma. Pandēmija ieviesusi korekcijas, un jogas nodarbības ārā iecerēts organizēt regulāri.

“Mēs kā jogas studija pagaidām to darām Kronvalda parkā, bet mums jau top jogas nodarbības Jūrmalā uz terases, un būs arī citi parki un citi laiki. Mēs vairs nevaram izturēt šo tiešsaistes režīmu un ejam ārā. Parki pildās. Tajos ir gan tādi, kas ar cigun nodarbojas ārā, gan jogotāji, gan individuālie skrējēji. Tā kapacitāte noteikti nav izsmelta,” norāda Jasmane.

Iniciatīva “Sporto Rīga” nav pandēmijas radīta. Tā līdz ar maiju aizsāks jau septīto sezonu, kad vairāk nekā 20 vietās Rīgas mikrorajonos piedāvās bezmaksas sporta nodarbības. Trenere Veronika Dolgina ir viena no kuplās “Sporto Rīga” treneru saimes. 

Viņasprāt, pandēmijas laiks pieprasījumu pēc āra nodarbībām veicinās: “Mums ir neierobežotas iespējas. Sākot ar parkiem, pludmalēm, mežiem un beidzot ar takām un ezeriem. Jāiet ārā, jāiet parkos. Tā ir vienīgā iespēja, kur treneris var sevi parādīt, strādāt un darboties. Viss tas, kas agrāk notika iekštelpās, tagad iziet ārā. Tāpēc arī izskatās, ka Latvijas iedzīvotāji ir sportotāji. Bet tas priecē. Es ļoti ceru, ka tas ir lipīgi un cilvēki, kas ar sportu nav nodarbojušies vai par to av interesējušies, ierauga to un arī vēlas pievienoties.”

Viņa cer, ka līdz ar aktivitātēm ārā sportot gribētāju pulks sakuplos aizvien vairāk.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzas 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot Lieldienu brīvdienas. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt