"Galvenajā mājā mums stāv divi dūmu detektori, jo tur tiek gatavots ēst un tur cilvēki taisa sev pusdienas. Tur stāv arī divi ugunsdzēšamie aparāti, bet tie šajā gadījumā bija spļāviens okeānā," biedrības "Ķepu ķepā" dibinātāja Gundega Bidere teica, ka vēl aizvien nav atguvusies no šoka, un ugunsgrēks atkal un atkal liek pārdomāt, vai patversmē viss bija ugunsdroši un kādēļ ugunsgrēks izcēlās.
"Nē, mums nav bijušas ikgadējas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes. Par būvniecību, kad mēs būvējām patversmi, tad mums ieteica, lai liekam putuplastu siltinājumam, jo tas izmaksās krietni lētāk, bet mēs likām akmens vati, kas ir mazāk degošs materiāls. Visas mājiņas celtas no "Cemrit" loksnēm, kas arī ir ugunsdrošāks materiāls. Apkure ir ar malku. Tātad tās ir krāsnis un lai būtu pēc iespējas mazāki šie riski. Arī tagad pēc ugunsnelaimes pārrunājām ar ugunsdzēsējiem. Parādīju citas ēkas, kurās mitinās dzīvnieki. Puiši malači, ieteica, ka griestus vajag pāršūt ar citu materiālu. Tas būtu drošāk," stāstīja Bidere.
Pēc traģiskās ugunsnelaimes Gundega Bidere domā, kā visā patversmē ierīkot centralizētu apkuri, bet tas nav tik vienkārši, jo ēkas cita no citas atrodas samērā tālu. Turklāt tas ir dārgi.
"Mēs kā organizācija, kas glābj dzīvniekus, neesam miljonāri. Pārsvarā mēs visi cīnāmies par elementāru organizācijas un dzīvnieku eksistenci. Daudzi jautā, kāpēc mēs neesam apdrošinājuši ēku. Piedodiet, bet par kādiem līdzekļiem, ja mums katru mēnesi ir jāvelk kopā gali," vaicāja Bidere.
Dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone teica, ka paši sauc skursteņslauķus un pērk ugunsdzēšamos aparātus. Lielākā bīstamība ir saistīta ar apkuri, jo finansiālu apsvērumu dēļ visbiežāk patversmēs ir krāsns apkure, nevis centralizētā.
"Vienmēr ir bažas un laikus jārūpējas par krāsns un skursteņu stāvokli. Cilvēka daba ir tāda, kāda tā ir. Arī mēs par to atceramies īsi pirms apkures sezonas sākuma. Tā ir, jo darbs dzen darbu. Šāda nelaime var skart ikvienu. Ir arī cilvēciskais faktors. Tur, kur it kurināšana ar malku, krāsnis nedrīkst pārkurināt. Tas kurinātāju kontingents ir atšķirīgs – viens prasmīgāks, otrs ne tik prasmīgs. Jāizsaka līdzjūtība par nelaimi," sacīja Džonsone.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Raimonds Kudlis teica, ka
reizi trīs gados dienests apseko dzīvnieku novietnes, tostarp lauksaimniecības objektus, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus. Tomēr netiek īpaši pārbaudītas dzīvnieku patversmes.
"Ugunsdrošības noteikumos nav paredzēts specifiskas prasības šādam dzīvnieku novietnēm. Lai novērstu postošu ugunsgrēka izcelšanos, ir jāievēro vispārējās ugunsdrošības prasības. Īpaša uzmanība jāpievērš apkures ierīču izbūvei un lietošanai, kā arī elektroinstalāciju drošumam," teica VUGD pārstāvis.
Dzīvnieku patversmes ugunsdzēsības un glābšanas dienests īpaši pārbauda, ja ir šāds lūgums vai saņemtas sūdzības. Šādu gadījumu nav.
