ĪSUMĀ:
- Opozīcijas deputāts norāda – valdības neveiksmes sākās jau, kad tika iepirkts pārāk maz vakcīnu.
- Politoloģe norāda uz to, ka valdība kļūdas labo; uzteic obligāto vakcināciju.
- Sabiedrisko attiecību uzņēmumā norāda uz nespēju komunicēt ar visu sabiedrību.
No Covid-19 vakcīnu deficīta līdz pārpilnībai – tā īsumā var raksturot vakcinācijas procesu šī gada laikā. Pēc Saeimas opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) domām, pirmā kļūda bija nepietiekamā daudzumā iepirktās vakcīnas. Līdz ar to ne visi, kas vēlējās vakcinēties, to varēja izdarīt. Pošu trūkums radīja arī auglīgu augsni dezinformācijai.
“Pati valdība uzstādīja šo mērķi: 70% vakcinācijas aptvere septembrī.
Šajos divos gados ir iztērēti 2,5 miljardi eiro zem tēmas "Covid-19", kas, manuprāt, ir ārkārtīgi liels finansējums, lai šo mērķi sasniegtu. Skatoties uz decembra datiem, ir teju 60 tūkstoši senioru, kas vēl joprojām nav saņēmuši pat pirmo vakcīnas devu. Nav pietiekami strādāts, lai šo mērķi sasniegtu ar visiem šiem neierobežotajiem resursiem, kas bija valdības rokās,” sacīja Valainis.
Tas, viņaprāt, parāda valdības nespēju krīzi risināt.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle uzsvēra, ka šī gada sākums iezīmējās visai veselības sistēmai ar lielām pārmaiņām, proti, ar ministra nomaiņu. Tāpat valdīja neziņa – vai būs vakcīnas, cik to būs un kam pietiks. Tajā laikā kā karsts kartupelis mutuļojošā katlā bija arī Vakcinācijas biroja izveide. Pēc tam to reorganizēja un pievienoja Nacionālajam veselības dienestam, kas, pēc politoloģes domām, bija solis pareizajā virzienā.
“Vēl viena lielākā problēma ir valdības un Saeimas nepārtrauktā nevienprātība vakcinācijas procesa laikā. Ja mēs skatāmies no politiskā līmeņa, nevis praktiskā, organizatoriskā, tad bija lielākais izaicinājums šī nevienprātība, nesaliedētība starp dažādiem politiskajiem līmeņiem, starp dažādiem politiskajiem spēkiem. Ja mēs skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad tas ir arī tas, ko, piemēram, Dānija min kā savu veiksmes stāstu – krīzes situācijā spēju visiem politiskiem spēkiem būt saliedētiem. Ar vienu vēstījumu sabiedrībai: ka ir jāvakcinējas un tas ir vienīgais pareizais ceļš,” stāstīja Metla-Rozentāle.
Pēc viņas teiktā, vakcinācijas procesā nevar runāt par neveiksmēm vien, jo valdības darbā saskatāmi arī pozitīvi soļi un lēmumi.
“Lai kā tas varbūt izklausās sabiedrības acīs, bet šī atsevišķu grupu obligātā vakcinācija, drosme nostāties pret populismu un pateikt, ka citas izejas, kā tiem cilvēkiem, kuri ik dienas strādā ar citiem cilvēkiem, bez vakcinācijas nav iespējams strādāt – apdraudi sevi un citus. Spēja beigās to tomēr skaidri noformulēt un nebaidīties no vēlēšanām – no pašvaldību vai no Saeimas vēlēšanām, tas ir tas, kur beigās es varu cienīt šo lēmumu,” klāstīja politoloģe.
Savukārt, vērtējot komunikāciju vakcinācijas procesa laikā, sabiedrisko attiecību aģentūras “Nords Porter Novelli” direktors Gunārs Klēģers uzteica, ka salīdzinoši labi valsts pusei ir veicies ar tās sabiedrības daļas uzrunāšanu, kas kopumā ir uzticīga valstij, medicīnas sistēmai un uzticas speciālistu viedoklim. Sarežģītāk veicas ar tām sabiedrības grupām, kas neuzticas valstij, ir skeptiski noskaņoti pret vakcināciju kopumā, kā arī ar to iedzīvotāju daļu, kas ikdienā informāciju patērē krievu valodā.
“Uz to, ka ar šīm grupām galā netika, norāda tas, ka galā mēs nonācām līdz ultimātam. Vai nu vakcinējies, vai sēdi mājās. Vai nu vakcinējies, vai tev nebūs darba.
Tikai tādā veidā mēs panācām jeb motivējām, ja to tā var nosaukt, šīs sabiedrības grupas vismaz daļēji vakcinēties. Tas norāda, ka visi diplomātisko dialogu instrumenti tika izsmelti, un tas, manuprāt, ne par ko labu neliecina. Bet tā nav problēma, kas ir radusies pēdējā gada vai divu gadu laikā. Šai problēmai ir 10–20 gadu vēsture, un, manuprāt, valsts pusē neviens nav atradis efektīvu veidu, kā ar krievvalodīgo auditoriju runāt. Nevar sagaidīt, ka vasarā valsts pārstāvis aizbrauks uz dziļiem laukiem Latgalē, uz viensētu, pieklauvēs pie durvīm un viņu tur sagaidīs ar siltiem pīrāgiem,” stāstīja Klēģers.
Savukārt, vērtējot vakcinācijas biroja izveidi, Klēģers teica, ka, no lēmumu pieņemšanas prizmas raugoties, tas bija pareizs lēmums, jo krīzes komunikācijā ir jābūt šauram cilvēku lokam, kas krīzi vada, lai viss norit operatīvi un skaidri.
KONTEKSTS:
Līdz šim kopumā vakcinēti 69,30% iedzīvotāju, vakcinācijas procesu noslēguši 66,32% iedzīvotāju, bet revakcinēti 12,32% iedzīvotāju.
Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 tika sākta 2020. gada 28. decembrī, kā pirmos potēja lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3. aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.
Kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17. maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem. 16. decembrī Latvijā tika sākta 5–11 gadus vecu bērnu potēšana pret Covid-19.
