Ēdināšanas nozarē strādājošie aizvien vairāk dodas strādāt uz ārzemēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 9 mēnešiem.

Darbaroku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, bet pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.

Ēdināšanas nozarē strādājošie aizvien vairāk dodas strādāt uz ārzemēm
00:00 / 04:39
Lejuplādēt

"Šī ir problēma ne tikai manā uzņēmumā, bet nu jau daudzos uzņēmumos kļūst diezgan aktuāla," restorāna ''36. līnija'' šefpavārs un īpašnieks Lauris Aleksejevs akcentē, ka darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm veicina divi faktori – neziņa par rītdienu un fakts, ka Latvijas ēdināšanas uzņēmumi gan sezonalitātes, gan ierobežojumu dēļ nevar nodrošināt darbiniekiem pietiekami daudz darba stundu.

"Personāls izvēlas doties peļņā uz ārzemēm. Ja mēs šobrīd runājam par finansiālo pusi, tad es nezinu, kad mēs vispār varēsim ar kādu konkurēt. Šos septiņus, astoņus eiro stundā, ko vidēji kvalificētiem darbiniekiem restorāni maksā, tos pārtrumpot var jebkurš ārzemju uzņēmums. Tā ir gan Somija, gan Zviedrija. No mana uzņēmuma ir aizbraukuši trīs cilvēki. Divi uz Norvēģiju, viens uz Zviedriju," saka Aleksejevs.

Faktu, ka ar darbinieku aizplūšanu uz ārvalstīm saskaras ne viens vien ēdināšanas jomā strādājošs uzņēmums, apliecina arī Latvijas Restorānu biedrības (LRB) veiktā aptauja. Tajā piedalījās 137 ēdināšanas uzņēmumi.

46% no tiem atzina, ka uz ārzemēm ir devušies vismaz trīs darbinieki, bet 19% uzņēmumu pametuši un peļņā ārpus Latvijas aizbraukuši no 3 līdz 6 darbiniekiem.

Ir arī tādi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 10 cilvēku izvēlējušies doties prom no valsts. 

"Pavārs ir unikāla profesija, un šīs profesijas pārstāvji var strādāt jebkur. Nav tādas ilgtermiņa domāšanas, jo tajā brīdī, kad mēs būsim sapratuši, kā vislabāk pārvaldīt šo slimību un kā ar to sadzīvot, tad mums būs milzīgs darbinieku iztrūkums. Dzīvojam divās paralēlās pasaulēs. Valsts lielu naudu iegulda reemigrācijas politikā un pasākumos, kad principā būtu loģiski noturēt cilvēkus šeit, radot tādus apstākļus, lai viņi te paliek un dzīvo. Nevis pateikt – jūs mums neesat vajadzīgi, pārprofilējieties vai brauciet prom, mums vienalga –, un tad mēģināt viņus sasniegt tur, kur viņi jau ir iesakņojušies. Neloģiski sanāk," vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Viņš teic, ka pastāv milzīgs risks, ka pandēmija ēdināšanas nozari pamatīgi iedragās, un noteikti būs tādi, kas šo krīzi arī nepārvarēs. Attiecībā uz darbiniekiem un to piesaisti Jenzis prognozē, ka darba algas būs jāceļ neizbēgami.

"Faktiski algu svārstības vairāk saistītas ar darbinieku trūkumu, nevis ar produktivitāti vai darba kvalitātes pieaugumu. Būtu loģiski, ja tas būtu saistīts ar izmērāmiem rādītājiem, nevis būtu kā izmisuma solis. Tai pašā laikā mēs vēl šodien neesam saņēmuši apstiprinājumu no Eiropas Komisijas par darbinieku algām oktobrī. Nemaz nerunājot par novembri. Diezgan dramatiska situācija, bet es ceru, ka mūsu Ministru kabinets saņemsies vairāk nekā līdz šim un ierobežojumi būs īsi, mērķēti, precīzi, saskaņoti ar nozari, pieņemti dialogā, nevis ir kā norādījums no augšas," saka biedrības vadītājs.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka ēdināšanas nozare nav pati pievilcīgākā atalgojuma ziņā un, viņaprāt, šajā krīzē daudzi pārprofilējās. Ekonomists prognozē, ka algu celšana būs neizbēgama.

"Lai darbību atjaunotu, tie cilvēki būs jāatpērk no citurienes. Daļa no viņiem ir iekārtojušies nozarēs, kur ir daudz augstākas algas. Tātad nākotnē ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi kļūs dārgāki.

Jau pirms pandēmijas bija redzams, ka cenu līmenis restorānos, protams, aug un, manuprāt, pat drusku straujāk nekā vidējais. Tomēr cenas kopš lielās krīzes, proti, nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas,  restorānos auga daudz, daudz lēnāk, nekā galvenā restorānu izmaksa – algas," vērtē ekonomists.

Strautiņš teic, ka pandēmija būs paātrinājusi nenovēršamo un savā ziņā arī vēlamo. Ekonomists prognozē, ka ēdināšanas nozarei būs jāturpina meklēt darbinieki starp studentiem, kas ir mūžīgs resurss, kā arī imigrācija spēlēs aizvien lielāku lomu. Vajadzēs stipri papūlēties, lai iepriekšējo jaudu atjaunotu. Savukārt tālākā nākotnē nozares perspektīvas izskatās labi, jo ir ticams, ka tā augs straujāk nekā ekonomika kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti