Dienas ziņas

Gūst traumas, krītot uz slidenajām ietvēm un ceļiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Prezentē jaunu metodi, kā atklāt aplokšņu algu maksātājus

Prezentē jaunu metodi, kā atklāt aplokšņu algu maksātājus

Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki pirmdien, 13. decembrī, prezentēja jaunu metodi, kas ļauj identificēt tā dēvēto aplokšņu algu maksātājus. Tā ir mašīnmācīšanās metode, kas gandrīz ar 90% varbūtību palīdz noteikt, vai konkrētajā uzņēmumā algas tiek maksātas aploksnē.

Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā "Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" eksperti sprieda, kā mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algu izmaksu.

Tradicionāli tika piedāvāti divi risinājumi: burkāns un pātaga. Burkāns paliek nemainīgs – samazināt darbaspēka nodokļus, kas Latvijā ir salīdzinoši augsti. Pātaga gan ir jauna.

Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, kā atklāt aplokšņu algu maksātājus. Tās pamatā ir mašīnmācīšanās algoritms.

Prezentē jaunu metodi, kā atklāt aplokšņu algu maksātājus
00:00 / 04:12
Lejuplādēt

Vispirms šim algoritmam "iebaro" datus par uzņēmumiem, par kuriem diezgan droši var pateikt, ka tajos tiek maksātas aplokšņu algas. Tie ir dati par deklarētām bruto algām, par uzņēmuma finansēm, preču eksportu un importu, kā arī dati par darbiniekiem. Pēc tam algoritmu izmēģina uz visiem uzņēmumiem Latvijā četrās nozarēs: apstrādes rūpniecība, transports, būvniecība un tirdzniecība. Izmēģinājuma laikā atklājās, ka gandrīz 40% no uzņēmumiem apskatītajās nozarēs maksā aplokšņu algas.

Daudz biežāk grēko mazie uzņēmumi. Mazajos uzņēmumos "aplokšņu" maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas, proti, uz katriem pieciem eiro, kas izmaksāti, oficiālā algā viens eiro tiek saņemts aploksnē.

"Es gribu pasvītrot, ka tas nav nekāds juridisks pierādījums. Mēs nevarēsim iet uz tiesu un teikt: "Mēs noteikti zinām, ka šis cilvēks vai uzņēmums maksā aplokšņu algu". VID šeit būs jāveic audits, un tas būs jāpierāda. Bet mēs varam palielināt viņu [VID] efektivitāti," skaidroja Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis.

Tomēr par aplokšņu algu saņēmēju skaitu svarīgāks rādītājs ir "aploksnes" apjoms – zemāko ienākumu saņēmējiem "aploksne" veido aptuveni 32% no oficiālās algas, bet samērā augstu ienākumu saņēmējiem šis rādītājs ir aptuveni 6%. Latvijas Banka secinājusi: ja darbinieks oficiāli saņem minimālo algu (vai nedaudz virs tās), tad aptuveni 70% gadījumu tam seko arī neoficiāls aplokšņu maksājums. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme atzina, ka, skatoties no nodokļa sloga prizmas, ir piemēri, kas parāda, ka ir iespējams nomaksāt nodokļus un dzīvot mierīgi, proti, nebūt saspringtās attiecībās ar VID. Tomēr ir arī tādi uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus. Pēc VID aplēsēm Latvijā ap 20 tūkstošiem uzņēmumu ir aplokšņu algu risks.  Jaunzeme ir pārliecināta, ka nodokļu maksāšanas disciplīnu vēl ir iespējams uzlabot, un VID šajā ziņā ir izstrādāta stratēģija, kas tiks likta lietā, tiklīdz būs izmaksāti Covid-19 atbalsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kurš ik gadu pēta ēnu ekonomiku Latvijā, uzsvēra, ka nekas neliecina, ka aplokšņu algas ir sveša prakse arī lielajos uzņēmumos, ne tikai mazajos. Lai gan dati par šo gadu vēl nav aktualizēti, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājās par 1,6% (procentpunktiem), sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2011. gada. Sauka prognozēja, ka ēnu ekonomika pieaugs arī šogad.

Viņaprāt, ēnu ekonomikas pieaugumu veicinās problēmas ar darbaspēka pieejamību, kā arī to lielā mērā ietekmēs tas, cik ātri lēmumu pieņēmēji ieviesa Covid-19 atbalsta mehānismus uzņēmējiem.

Diskusijā piedalījās arī uzņēmēju pārstāvji, lai dalītos domās par to, kāpēc vēl aizvien ir uzņēmēji, kas izvēlas maksāt algu darbiniekiem aploksnē.

Kā diskusijā norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidents Aigars Rostovskis, daudzi  uzņēmēji Latvijā vienkārši nespēj nomaksāt nodokļus. 

"Tad ir tas jautājums, ko viņam ar to darīt. Protams, ka daļa transformējas, kļūst produktīvāka un spēj samaksāt. Bet daļai ir jāizdara izvēle: iet ēnā, pārtraukt biznesu, klauvēties un iesēsties kādā siltākā vai mazāk siltākā ierēdņa krēslā, iet bezdarbniekos un tamlīdzīgi," klāstīja Rostovskis.

Pēc viņa domām, situāciju ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algu maksāšanu varētu uzlabot divos veidos. Vai nu ieviest konkurētspējīgas nodokļu likmes, vai atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma un citiem parametriem ieviest vienkāršotu nodokļu samaksas sistēmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti