Ja pirms diviem gadiem sociālajos medijos influenceru darbībā nebija vērojami vienoti spēles noteikumi, lai satura patērētājs viegli var atšķirt, kas ir komerciāls saturs un kas ne, tad tagad šī joma kļuvusi krietni sakārtotāka, atzina PTAC pārstāve Ieva Baldiņa.
"Arī tika konstatēti diezgan daudz pārkāpumu attiecībā uz speciālajām prasībām, dažāda veida reklāmām, piemēram, uztura bagātinātāju reklāmās, enerģijas dzērienu reklāmās, alkoholisko dzērienu reklāmās, bet jāsaka, ka tagad tiešām ir labas ziņas, jo tiešam komercprakse tieši "Instagram" platformā ir būtiski uzlabojusies un influenceri ir sākuši ietver šīs norādes – "reklāma", "atmaksāta sadarbība", "paid partnership", kas ļauj lietotājiem nošķirt šo komerciālo saturu no nekomerciālā," viņa skaidroja.
Liekot zem lupas influenceru darbību sociālajos tīklos, neiztika arī bez sodiem un aizrādījumiem.
Šajos divos gados Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sācis pastiprināti izvērtēt 35 "Instagram" profilus, kā arī papildus konsultējis influencerus.
Baldiņa norādīja: "Sodus mēs piemērojām divām influencerēm – 1000 un 1500 eiro apmērā. Abi šie lēmumi ir pārsūdzēti tiesā. Pirmais tiesas lēmums ir mums labvēlīgs. Pieteicējas pieteikums tika noraidīts. Tiesa apstiprināja, ka PTAC lēmums ir tiesisks, pamatoti pieņemts un pamatoti mēs esam piemērojuši tieši šo negodīgas komercprakses regulējumu."
Uz jautājumu, cik viegli vai grūti infleunceri pieņēma vienotos spēles noteikumus un sāka izmantot mirkļbirkas, kas skaidri apliecina, kad saturs ir reklāma un kad nav, Ieva Baldiņa sacīja šādi: "Nekādas pārmaiņas nav nemaz tik vieglas, un tas tomēr bija tāds ilgāks ceļš uz noteikumu ievērošanu. Un joprojām, protams, ir pārkāpumi, bet, manuprāt, izpratne veidojas ar laiku. Protams, ka digitālais mārketings un viss ap to saistītais ir kaut kas jauns, līdz ar to tas nav viegli, un es pieņemu, ka šis ceļš arī turpināsies. Tāpat būs dažādas neskaidrības, jautājumi. Un, jā šīs divas lietas vēl joprojām tiek izskatītas tiesā."
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzsvēra, ka zīmoliem influenceru sniegtie pakalpojumi ir nozīmīgs reklāmas rīks. Aplēses liecina, ka apmēram 5% no mārketinga budžeta uzņēmumi novirza influenceru mārketingam. Liepiņa arī sacīja, ka reklāmas likums uz infleunceriem attiecies vienmēr, arī pirms to darbībai sociālos tīklos lielāku vērību sāka pievērst PTAC. Tomēr vienotie noteikumi, viņasprāt, ne vienmēr tiek ievēroti.
"Skaidrība par to, kāda ir pareiza rīcība, ir. Tas, ka kāds uzskata citādāk, ir cita runa. Praksē tā dara. Ja mēs runājam plašāk, tad šobrīd visos lielajos rietumu tirgos pastāv tirgus vienošanās starp reklāmdevējiem, aģentūrām, sabiedrisko attiecību speciālistiem, ka visai komerciālai informācijai ir jābūt marķētai. Attiecībā uz medijiem tai jābūt atdalītai no satura. Viss ir skaidrs un neviens nešaubās – kas, kā ir jādara, un dara tā. Nav tā, ka tāpēc influenceri zaudētu savus sekotājus, jo ir virkne iemeslu, kādēļ cilvēks izlemj sekot kādam influencerim," norādīja Liepiņa.
Uz jautājumu, vai pastāv bažas, ka influenceri darbojas pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja atbildēja: "Ja infleuncers strādā ar nopietniem zīmoliem, tad skaidras naudas norēķini nenotiek, jo visi lielie zīmoli strādā tā, kā pienākas, seko normatīviem aktiem. Te varētu būt runa par kādiem maziem reklāmas devējiem, maziem zīmoliem."
Faktu, ka lielākā daļa influenceru strādā godīgi un maksā nodokļus, apliecina arī digitālo mediju mārketinga aģentūras "Honeymoon High" dibinātāja, influencere Agnija Grigule, sakot, ka
tas laiks ir pagājis, kad influenceri nespēja par padarīto darbu izrakstīt pavadzīmi.
Grigule norādīja: "Sākumā bija grūtības saprast, kurš var izrakstīt rēķinu un kurš ne. Tas bija arī tas sākums, kad šis influenceru mārketings nebija sakārtots un daudzi nebija reģistrējuši savu saimniecisko darbību. Tas bija 2018., 2019. gads, bet tad nebija arī tik liels pieprasījums. Tāpēc varbūt cilvēkiem ir šis stereotips, ka visi strādā pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus. Mums aģentūrā ir izveidota datu bāze un mēs tajā redzam, kurš influenceris var izrakstīt rēķinu un kurš ne. Procentuāli tie ir apmēram 90%, līdz ar to nekāda pelēkā zona tur nav."
Grigule arī stāstīja, ka visbiežāk influenceri reģistrējas kā pašnodarbinātie vai dibina mikrouzņēmumu. Viņasprāt, lai šo vidi vēl vairāk sakārtotu Patērētāju tiesību aizsardzības centram jāapzina influenceri un katrs jāuzrunā individuāli, stāstot kādi ir šie vienotie spēles noteikumi attiecībā uz reklāmas norādīšanu sociālo mediju platformās.
