Pandēmijas laikā cilvēki Latvijā nedaudz samazinājuši «ātrās modes» patēriņu

Divi gadi Covid-19 pandēmijā ieviesuši korekcijas arī modes patēriņā. No vienas puses, līdz ar iepirkšanos internetā, kad pirkums ir klikšķa attālumā, ir iespēja veikt arī neapdomīgākus pirkumus, tomēr cilvēki sāk arī izvērtēt katra pirkuma nepieciešamību, un aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji kaut nedaudz, bet tomēr vairāk sāk pievērst uzmanību ilgtspējīgākiem zīmoliem.

Pandēmijas laikā cilvēki Latvijā nedaudz samazinājuši «ātrās modes» patēriņu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šogad ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri apģērbu un modes preces pērk mazāk. Turklāt Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk iepērkas tiešsaistē. Pērn interneta veikalos iepirkās 31% Latvijas iedzīvotāju, bet šogad par 10% vairāk. Pozitīvi, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk tā dēvētās ātrās modes vietā dod priekšroku ilgtspējīgākiem zīmoliem, liecina Vācijas modes mazumtirgotāja "Van Graaf" veiktā aptauja.

"Van Graaf" veikala Rīgā vadītāja Agnese Masaļska teica: "Pamazām Latvijā iedzīvotāji pievēršas šai tēmai – ilgtspēja apģērba nozarē. Lai arī tā pagaidām Latvijā ir mazāk nekā desmitā daļa, tomēr nepārtraukti pieaug tā sabiedrības daļa, kuri saka, ka vairāk iegādājas un meklē informāciju par ilgtspējīgākiem zīmoliem. Ilgtspējas tēmai zīmolu izpildījumā, iegādājoties apģērbu un modes preces, uzmanību visbiežāk pievērš sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuras dzīvo Rīgā un Pierīgā un kuras ir krievu tautības, savukārt visstraujāk tam popularitāte kāpusi iedzīvotāju vidū, kas dzīvo mazākās Latvijas pilsētās."

Paradumi krasi mainījušies

Pašmāju sieviešu apģērbu zīmola "Nolo" izveidotāja un dizainere Viktorija Joniene, kura rada ilgtspējīgu modi, novērojusi, ka šis temats sabiedrībā kļūst aktuālāks, bet tas pārsvarā ir mārketings.

"Jaunatne runā par ilgtspējīgu modi, eko un dabu, bet – kur viņi paši iepērkas un balso ar savu maciņu? "Zara", "H&M" un lētos zīmolos. Un diemžēl šie zīmoli strādā daudz labāk nekā jebkurš "sustainable" (ilgtspējas) zīmols, kas nebojā tik ļoti dabu. Es vispār neesmu par modi, es esmu par labām mantām, kas ilgi kalpo," viņa teica.

Modes dizainere Joniene akcentēja, ka apģērbu iepirkšanas paradumi pandēmijas laikā mainījušies katastrofāli – sarukusi gan iedzīvotāju rocība, gan pirkumi tiek izdarīti daudz, daudz retāk. Tomēr tas nenozīmē, ka ātrā mode vairs nav aktuāla. Viņasprāt, prognoze attiecībā uz modes industriju nākotnē nav rožaina.

"Tā neatjaunosies līdz tam līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Es mēģināju izpētīt, par cik pasaulē modei sarucis apgrozījums. Šādus datus iegūt ir grūti, bet aplēses liecina, ka tie ir 50–70% krituma pasaulē. Tas ir milzīgs apjoms. Tā principā ir modes katastrofa. Protams, ka lielas kompānijas to ļoti neafišē. Tāpēc, ka tā dēļ var nokrist akcijas cena biržā vai rasties vēl kādas problēmas dēļ tā. Daudzi melo par šiem cipariem, bet tie ir katastrofāli," sacīja Joniene.

Faktu, ka modes industrija 2020. gadā piedzīvoja krahu, akcentēja arī Latvijas Modes palātas vadītāja Dita Danosa, sakot, ka modes zīmoliem līdz pandēmijai 86% no apgrozījuma nodrošināja pārdotās preces fiziskos veikalos.

Pandēmijas laikā iepirkšanās internetā strauji pieauga, kā arī kāpa pieprasījums pēc ilgtspējīgas modes.

"No vienas puses, tie, kas to visvairāk pieprasa, ir jaunieši, bet viņi vienlaikus daudz pērk atlaižu jeb ātro modi. Bet tas veselīgais vidusslānis, auditorija, kas ir 40+ gadi, izdara izsvērtākus lēmumus. Tāpēc var redzēt, ka zīmoli no savas puses cenšas ieviest caurspīdīgo politiku. Tas nozīmē, ka ir pat zīmoli, kuriem ir tādas kā pases (digitālās vai fiziskās), kuras liek pie marķējuma un kur ir redzams, no kurienes nāk izejmateriāls vai diegs un cik atbildīgi ir notikusi ražošana," teica Danosa.

Bažas par atgrieztās drēbes likteni

Biedrības "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule uzsvēra, ka pandēmijas laikā cilvēku uzvedība atšķiras – ir tādi, kas pērk mazāk apģērbu, un ir tādi, kuri izmanto interneta veikalu sniegto iespēju, proti, ka pirkums ir klikšķa attālumā un savā ziņā – iepērkoties pat mazina pandēmijā iegūto stresu. Tomēr līdz ar pirkumiem internetā rodas arī papildu drauds videi, jo cilvēki nereti pasūta apģērbu, uzlaiko to un pēc tam nosūta atpakaļ.         

Akule pauda: "Vispār ir tas lielais jautājums, kas notiek ar atpakaļ atgrieztajiem, nepārdotajiem apģērbiem, jo īpaši lielajiem interneta veikaliem ir ļoti liela loģistika, kā preci ielikt atpakaļ virtuālajā interneta plauktā. Un mēs zinām, ka diemžēl ir stāsti par daudziem veikaliem, kas iznīcina šo preci. Pat neņemas ar šo procesu. Tas nozīmē, ir risks, ka šī atpakaļ atgrieztā drēbe, apģērbs vienkārši tiek iznīcināts un aizvests atpakaļ uz sadedzināšanu atkritumu poligonā vai sagriezts. Pat netiek pārdots un neatrod jauno saimnieku."

Akule uzsvēra, ka liela atbildība par to jāuzņemas arī pašiem ražotājiem un veikaliem, palīdzot cilvēkiem labāk orientēties tiešsaistes veikala piedāvājumā – krāsās un izmēros, lai zinātu, kas der un kas ne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt