Veselības ministrijā Latvijas Radio noskaidroja, ka Informatīvais ziņojums ir vēl saskaņošanas stadijā. Turklāt ne visas ieceres, kas ir iekļautas informatīvajā ziņojumā, tiek akceptētas un ieviestas. Šis ir tikai viens no piedāvājumiem jeb papildu stimuliem, ja ar senioru balstvakcināciju nākamajā gadā neveiksies tik labi, kā plānots.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča atzīst, ka par šo ieceri ir tikai dzirdējusi: "Ar nozari šādas diskusijas nav notikušas, it īpaši balstvakcinācijas gadījumā. Sīkākas detaļas mēs nezinām, un arī šī ideja – līdzīgi kā jums – mums ir nākusi tādā izdzirdēšanas režīmā. Šobrīd noteikti tas mums radītu problēmas, jo aptieku pieejamība ir ierobežota šīs kvadratūras uz vienu apmeklētāju dēļ."
Jučkoviča uzsvēra, ka ir jābūt kādam risinājumam visai tirdzniecības un pakalpojuma nozarei, lai ārpusē pie veikaliem un aptiekām neveidotos rindas. Un tikai tad varētu sākt diskutēt par to, ko par aptiekas dāvanu karti seniori varētu iegādāties.
"Diez vai tie varētu būt kompensējamie medikamenti, jo valsts jau tāpat piedalās to kompensēšanā. Tad tiešām vai tās ir kādas ierīces, piemēram, asinsspiediena mērītājs. To mēs nevaram pateikt priekšā. Ir jādomā, kas tas tāds varētu būt, ko seniori aptiekā varētu iegādāties tieši saistībā ar šo dāvanu karti. Man šķiet, ka šī ideja ir jāizstrādā. Bet, protams, ja mēs salīdzinām praktiski, tad aptiekā var nopirkt veselību atbalstošas lietas, līdz ar to risks ir mazāks nekā, ja izvēle krīt uz pārtikas nozari," viņa pauda.
Ieceri par dāvanu karti aptiekā kritizēja bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte, "Jaunās Vienotības" valdes locekle Anda Čakša.
"Manā skatījumā tas izskatās ļoti slikti. Man vispār nepatīk, ka mēs uzpērkam cilvēkus un neesam spējīgi to izdarīt normāli. Labi, ja tiekam tam pāri, tad mums ir materiāli seniori jāmotivē. No vienas puses, var šķist – kā tad vecu cilvēku var pabalstīt? Droši vien viņiem vajag atlaides medikamentiem. Bet dāvanu karte aptiekā vienalga nav labi, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem nevajag aptieku. Tā ir vienas nozares izvirzīšana priekšā citām. Es gribu domāt, ka tas ir labi domāts, bet slikti sanācis."
Savukārt Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle sacīja, ka situācijā, kad kovida izplatība nebūt nav uzveikta un rūpes par senioru veselību ir svarīgas, šāds pamudinājums kopumā ir vērtējams pozitīvi, bet…
"No biznesa pozīcijām mēs noteikti rosinātu sniegt iespēju katram pašam cilvēkam izvēlēties, kur resursus izmantot. Ņemot vērā vēl tos izaicinājumus, kas ir priekšā ar energoresursu cenu pieaugumu. Gada sākumā ģimenēm liels atbalsts bija piešķirtais maksājums par bērniem. Tas bija naudas izteiksmē, un es domāju, ka tas bija ļoti labi, ka tas nebija kāds mērķa maksājums. Līdzīgi būtu jādara ar šiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņiem arī šīs vajadzības ir dažādas. Turklāt daudzi medikamenti ir valsts finansēti," sacīja Egle.
Viņas ieskatā, līdz ar to atbalsts medikamentu iegādei no valsts puses jau ir nodrošināts.
Iespēja saņemt dažādus labumus, piemēram, prēmijas, brīvbiļetes uz sporta spēlēm, bezmaksas dzērienu bāros, iespēju apmeklēt botāniskos dārzus vai piedalīties loterijā ir izplatīta prakse arī citviet pasaulē.
