Latvijai terorisma apdraudējums ir zems, taču iekšējiem nemieriem augsne ir pateicīga

Terorisma draudi Latvijā ir zemi, norāda Valsts drošības dienestā. Savukārt sociālantropolgs uzsver, ka Covid-19 krīze gan ir pateicīga augsne iekšējiem nemieriem.

ĪSUMĀ:

  • Izstrādāti reaģēšanas plāni teroristiska apdraudējuma gadījumiem.
  • Dienestā norāda - terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems.
  • Covid-19 krīze ir laba augsne iekšējiem nemieriem; ir augsts potenciāls grautiņiem.
  • Sociālantropologs Gobzemu sauc par triksteri, kurš neskaidrības situācijā vēl vairāk sajauc galvu cilvēkiem.

Latvijai terorisma apdraudējums ir zems, taču iekšējiem nemieriem augsne ir pateicīgaLinda Spundiņa

Šonedēļ valdība ir apstiprinājusi Valsts drošības dienesta izstrādātos reaģēšanas plānus teroristiska apdraudējuma gadījumiem. Tie sagatavoti, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu visu pretterorisma pasākumos iesaistīto dienestu un institūciju reaģēšanu ķīlnieku sagūstīšanas vai objekta sagrābšanas gadījumā, atkarībā no notikumu norises vietas.

Pretterorisma plāns "Objekts" paredz rīcību gadījumā, kad apdraudējums vērsts pret sauszemes objektiem. Plāns "Kuģis" nosaka reaģēšanu kuģu, ostu un ostas iekārtu apdraudējuma gadījumos. "Lidmašīna" - civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējumu gadījumā. Savukārt plāns "Pūlis" paredzēts situācijām, kad apdraudējums skāris cilvēku masveida pulcēšanās vietu.

Pretterorisma plāni "Objekts", "Kuģis" un "Lidmašīna" pirmo reizi izstrādāti un apstiprināti 2008. gadā, un šonedēļ valdībā tika apstiprinātas to aktualizētās versijas. Savukārt plāns „Pūlis” ir jauns. Tas apstiprināts pirmo reizi, pastāstīja Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.

"Kopš 2015. gada Eiropa arvien biežāk saskaras ar nepieredzētu islāma teroristu skaitu. Un ir novērotas izmaiņas uzbrukumu veidos. Proti, ķīlnieku sagūstīšanas operācijas ir nomainījuši ātri uzbrukumi vietās, kur ikdienā pulcējas liels cilvēku skaits. Ir mainījušās uzbrukuma metodes – grūti iegūstamu šaujamieroču izmantošanu nomainījušas vienkārša uzbrukuma metodes, kā piemēram, ar transportlīdzekli iebraucot cilvēku pūlī. Vai veicot uzbrukumus ar aukstajiem ieročiem. Tādēļ arī radās nepieciešamība savlaicīgi un preventīvi domāt par jaunu plānu izstrādi. Tas ir plāns ar koda nosaukumu "Pūlis"," skaidroja Cinkus.

Reaģēšanas plānus apstiprina regulāri, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šobrīd gaidāms apdraudējums.

"Šobrīd mūsu rīcībā nav informācijas par pieaugošu terorisma apdraudējumu Latvijā. Joprojām terorisma draudu līmenis saglabājies zems, nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā tas paaugstināsies," sacīja Cinkus.

Savukārt, kas attiecas uz iekšējiem nemieriem – sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka šobrīd esošajā Covid-19 krīzes situācijā iedzīvotāji ir neskaidrības stāvoklī. Tā ir laba augsne jaunu līderu parādībai. Taču šie līderi var būt dažādi, arī tādi, kas iedzīvotājiem vēl vairāk sajauc galvu. Antropologi tos sauc par triksteriem. Sedlenieka ieskatā, Latvijā šāds triksteris ir deputāts Aldis Gobzems ("Likums un kārtība").

"Triksteris ir tāds līderis, kurš spēj aizraut un radīt priekšstatu, ka viņš rāda ārā ceļu no krīzes, bet īstenībā viņa galvenais mērķis ir sajaukt ūdeni vēl vairāk. Gobzema rīcība ir tāda tipiska trikstera darbošanās. Un tas, ka viņš ir nosaucis savu partiju par "Likums un kārtība", bet katrā otrajā vēstījumā aicina pārkāpt šo likumu un nodarboties ar nekārtībām – šī pretruna diezgan labi to raksturo. Vai viņš mēģinās provocēt kaut ko vairāk, tas ir labs jautājums!" izteicās Sedlenieks.

Sociālantropologs skaidroja, ka ir pietiekami augsts potenciāls masu grautiņiem, taču, vai nemieri būs, ir grūti prognozēt.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka atbildīgie dienesti ir gatavi reaģēt un iesaistīt nepieciešamos resursus, ja tas būs nepieciešams.

"Mēs saprotam, ka šie notikumi noteikti tiek organizēti kontekstā ar vienu vai citu iespēju mobilizēt dalībniekus. Šīs tēmas jāsaka, ka šobrīd nav mainījušās. Pilnīgi noteikti policijas uzdevums būs reaģēt uz katru no potenciālajiem notikumiem," sacīja Trofimovs.

Lai mazinātu iespējamo masu nemieru riskus, nepieciešams iedzīvotājos viest skaidrību par to, kādi ierobežojumi un pasākumi tuvākajā laikā gaidāmi, uzskata sociālantropologs. Tad neziņas stāvoklis tiktu kliedēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt