De Facto

“Lokdauns” ekonomikas izaugsmi piebremzēs, bet neapturēs

De Facto

De Facto

Vietu trūkums arī intensīvajā terapijā arvien reālāks

Vietu trūkums intensīvajā terapijā arvien reālāks – ārstiem var nākties šķirot pacientus

Atliktas operācijas, ārstēšanās mājās, kad citkārt palīdzība saņemta slimnīcās, ilgāka gaidīšana uzņemšanā un stingrāk izvērtēti neatliekamās palīdzības izsaukumi ir apstākļi, ar kuriem jau vairākas nedēļas sadzīvojam. Taču nav tālu brīdis, kad vajadzīgā palīdzība arī dzīvībai kritiskās situācijās kādam var būt jāatsaka, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

ĪSUMĀ:

  • Jau pērn tapušas rekomendācijas, ko darīt, ja vietu intensīvajā terapijā būs par maz.
  • Pērn paveicās – līdz pacientu šķirošanai nenonāca.
  • Bet šogad iespējamība, ka nāksies to darīt, ir lielāka.
  • Pacientu šķirošanu būs jāveic, kad valstī tiks aizņemtas 90% intensīvo terapiju gultas.
  • Tagad aizņemti 86%, bet patlaban situācija mainās "uz abām pusēm".
  • Plānveida aprūpe bija jāatceļ, jo anesteziologu un reanimatologu spēki vajadzīgi Covid-19 pacientiem.
  • Bija aicināti atsaukties mediķi no privātā sektora, bet slimnīcas papildspēkus vēl nav sagaidījušas.
  • NMPD vadītāja saka – šķirošana jau zināmā mērā notiek, jo dienests vērtē, pie kā braukt.
  • Viņa pauž – līdz stāvoklim, kāds ir tagad, nedrīkstēja nonākt.
  • Bija jāveic priekšdarbi jau vasarā, bet veselības ministrs neslēpj – prātā nenāca, ka būs vēl sliktāk nekā pērn.
  • Bioētikas eksperte norāda: prioritizēt resursu trūkuma apstākļos ir pieļaujami. Labi, ka šis process Latvijā atrunāts.
  • Tomēr netiek izslēgts, ka skarto pacientu tuvinieki apstrīdēs un pieprasīs atbildību. 

Valsts katastrofu medicīnas plānā jau pērn iekļāva rekomendācijas, kādā secībā piešķirt vietu intensīvajā terapijā, ja to ir mazāk nekā pacientu, kam tā vajadzīga. Iepriekšējā Covid-19 vilnī paveicās un tiešā veidā tās nevajadzēja pielietot. Šoreiz iespējamība ir lielāka. Gan tāpēc, ka saslimstības līknes aug straujāk, gan tāpēc, ka Covid-19 vīrusa delta variantam raksturīga smagāka slimības gaita. Un, kā par daudziem krīzes vadības aspektiem, arī par šo ir pamatots jautājums – kas darīts, lai šāda izšķiršanās ārstiem pēc iespējas nebūtu jāizdara.

Izvēles priekšā, kuram no trīs slimniekiem tiks vienīgā pieejamā vieta intensīvajā terapijā, priekšroka būs pacientam ar viena orgāna mazspēju, piemēram, pneimoniju, ar augstu atveseļošanās iespēju. Nākamais rindā būs pacients ar vairākām hroniskām saslimšanām, kas ir labi kontrolētas. Savukārt pacients, kuram jau sākotnēji prognozējama augsta mirstība, intensīvajā terapijā var tik tikai tad, ja neviena cita ar labākām izredzēm nav.

Par viņu Katastrofu medicīnas plānā teikts, ka jānodrošina individuāli piemērota paliatīvā terapija un miršanas process tam vislabāk piemērotajā slimnīcu nodaļā. Turklāt vieta pie intensīvās terapijas iekārtām nav garantēta arī tiem, kas slimnīcā tikuši.

Gan nodaļā jau esošo, gan rindā gaidošo, gan klāt nākušo pacientu stāvokli ik pēc laika pārvērtē.

Līdz brīdim, kad ārstiem būs jāizdara šāda izšķiršanās, varētu būt pāris nedēļas. Slimnīcās gan cer to nepiedzīvot,  taču šādam scenārijam gatavojas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis teica:

"Mēs saprotam, ka būs virkne cilvēku, kas to līdz galam nesapratīs, un, protams, arī rada šo emocionālo fonu, ar kuru ārstiem jāturpina dzīvot, bet – nu tāda ir profesija."

Attieksies uz visiem pacientiem

Pacientu prioritizēšanu uz intensīvo terapiju iedarbina brīdī, kad aizņemto gultasvietu skaits valstī pārsniedz 90%. 19. oktobrī Veselības ministrija ziņoja, ka Covid-19 intensīvajās terapijas nodaļās aizņemti 86%.  Skaits gan ir mainīgs abos virzienos, tādēļ konkrētu brīdi grūti paredzēt. Taču, kad tas pienāks, ārsts par to neizlems viens.

"Neapšaubāmi, tas ir konsīlijs," uzsvēra Plaudis un piebilda, ka pacientu prioritizācija rindā uz vietu intensīvajā terapijā neattieksies un neattiecas uz kaut kādu konkrētu pacientu grupu vai diagnozi, bet absolūti visiem, izvērtējot kopējo veselības stāvokli.

Lai šo iespēju attālinātu, Austrumu slimnīcā intensīvās terapijas nodaļa resursus ir palielinājusi, ne vien pārprofilējot, bet arī pilnīgi no jauna papildus ierīkojot 12 intensīvās terapijas vietas.

Priekšdarbi veikti arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. "Mēs tam gatavojamies. Mēs ceram, ka situācija nebūs traģiska. Bet mēs tam gatavojamies," sacīja slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe.

Anketas aizpilda, bet papildspēku nav

Slimnīcu anesteziologu un reanimatologu pārvirzīšana uz šīm intensīvās terapijas nodaļām ir viens no iemesliem, kādēļ vairs nav iespējamas plānveida operācijas. Jau kopš pandēmijas sākuma izplatītie aicinājumi mediķiem, piemēram, no privātā sektora nākt palīgā, faktiskā palīdzībā īsti nav rezultējušies.

Lai arī Veselības inspekcijā norādīja, ka šomēnes pieteikuma anketas iesnieguši 160 mediķi, informācija no slimnīcām, vai viņi arī sākuši strādāt, inspekcijā neesot saņemta.

Slimnīcās norāda, ka papildspēki no privātā sektora nav klāt nākuši.

"Tāpat mums diezgan tā gausi velkas sarunas ar Rīgas pašvaldības ārstniecības iestādēm. Bet es domāju, ka šī situācija, kas ir patiešām krīze, spēs mūs tuvināt vienu otram un ātrāk šo palīdzību saņemt," sacīja Strīķe.

Arī Plaudis atzina: "Ja mēs runājam, vai kāds Austrumu slimnīcā šobrīd ir nācis, sācis strādāt no privātā sektora, es varu teikt – nē, šobrīd nav. Vai tas notiks, es nevaru komentēt."

Šķirošana jau notiek

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kas jau šobrīd arvien stingrāk izvērtē, pie kā braukt uz izsaukumu un kuru vest uz slimnīcu, atzina, ka šķirošanai jau sen tiek pakļautas arvien jaunas pacientu grupas.

Dienestā arī labi redz slimnīcu noslodzi un intensīvās terapijas kapacitāti. NMPD direktore Liene Cipule atzina, ka cilvēkiem, kam vajadzīga intensīvā terapija, kas ir galējais šķirošanas posms, jau ir tikušas steidzami meklētas vietas.

"Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka, skatoties uz datiem slimnīcās, kurus tās norāda, ka ir bijusi 100% gultu noslodze, kādā mērā šāds šķirošanas process jau ir noritējis, tātad šie lēmumi jau ir bijuši kādreiz jāpieņem," secinājusi Cipule.

Viņa pastāstīja: "Esmu bijusi arī situācijās, kad slimnīcas lūdz papildu atbalstu no valsts materiālajām rezervēm elpināšanas iekārtu ziņā, kur patiešām jau bija aizņemtas visas intensīvās terapijas gultas, bet uzņemšanā atradās četri potenciāli pacienti, kuriem varētu būt nepieciešama šāda palīdzība."

Dienesta vadītāja norādīja, ka līdz šādam – faktiski "kolapsa" jeb sabrukuma – stāvoklim nonākt nedrīkstēja.

"Ja mēs runājam par "kolapsu", kas ilgst mēnešiem, un ja tev tādi lēmumi kā ārstniecības personai jāpieņem savā ikdienā, tas ir ārkārtīgi emocionāli smagi. Un, ļoti iespējams, daudzi mediķi nevarēs šādus pienākumus veikt un nodrošināt. Tāpēc "kolapsa" novēršana ir viens no galvenajiem valstu uzdevumiem jebkuras katastrofas laikā vai, piemēram, pandēmijas apstākļos," sacīja Cipule.

Bija jārīkojas jau vakar

Jau vasarā, kad redzēja lēno vakcinācijas gaitu un notika politiska atteikšanās no ierobežojumiem, slimnīcu resursu izvēršana bija jādubulto un arī halles jāaprīko, lai viss ir jau gatavs. Mediķiem nebija skaidrs, kāpēc tas nenotiek. 

Veselības ministrija papildu resursu iespējas sāka apzināt oktobrī, bet to, ka, piemēram, Madonas slimnīca nav gatava Covid-19 pacientu uzņemšanai, pat nenoskaidroja, taču uzdevumu tos pieņemt – deva.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par"!) uz to atbildēja: "Iztēloties, ka Latvija būs pirmajā vietā pasaulē, ka mums šajā rudenī būs saslimstības vilnis, kas tālu pārsniegs to, kas bija pagājušā ziemā, – iztēloties to bija diezgan grūti. (..) Līdz ar ko mūsu plānošanas pasākumos savlaicīgi ir veiktas tās darbības, ar kurām mēs bijām rēķinājušies. Un tad ir tie dramatiskie krīzes scenāriji, kas pārsniedz jebkuras mūsu... nu ļaunāko aizdomu robežas, kurām mēs gatavojamies atbilstoši situācijai."

Tas gan pietuvina galējas izšķiršanās iespēju par pacienta dzīvību, kas ir arī smags medicīnas ētikas jautājums. Slimnieku prioritizācija resursu trūkuma apstākļos ir pieļaujam, secina eksperti, taču tam noteikti jābūt reglamentētam. Tādēļ esot labi, ka tas vismaz ir atrunāts.

Latvijas Universitātes asociētā profesore, bioētikas eksperte Signe Mežinska skaidroja: "Zināmā mērā tā ir tādas politiskās atbildības uzņemšanās. Šie kritēriji ir politiski apstiprināti, ārsti seko šiem kritērijiem, tas zināmā mērā noņem atbildību no ārstiem, kas, manuprāt, ir svarīgi šādā situācijā. Kas, protams, nenoņem tās morālās grūtības, kas katram ārstam būs, šos kritērijus īstenojot, jo ir ļoti sāpīgi to darīt."

Situācija nav viegla, jo šādu prioritizāciju jeb tā dēvēto šķirošanu pacienti un viņu tuvinieki var arī apstrīdēt un pieprasīt atbildību, kā un kāpēc esam nonākuši tik tālu.

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Paredzēts, ka līdz 29. oktobrim tiks pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.

No 20. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt