Ar konferenci Rīgas pilī par vērtībām noslēgsies administratīvās justīcijas simtgade.
Autora ziņas
Saistībā ar Daugavpils domes un tās mēra Andreja Elksniņa ("Saskaņa") bezdarbību okupāciju slavinošu objektu demontāžā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vērtē iespēju par domes atlaišanu, informēja VARAM.
Visā Latvijā šonedēļ satiksme kļūs lēnāka un satiksmes intensitāte palielināsies, jo pilsētās atgriežas skolēni un studenti, kā arī valsts ceļu tīklā būvdarbi turpinās gandrīz 60 posmos, kuros noteikti satiksmes ierobežojumi. Visvairāk remontējamo ceļu ir uz reģionālajiem autoceļiem, tur būvdarbi notiek 24 posmos. Visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ir augustā, norādīja ceļu satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Tas saistīts gan ar ceļu remontdarbiem, gan iedzīvotāju paradumu maiņu, tuvojoties rudenim.
Ne visām Latvijas pašvaldībām tik ātri izdodas atbrīvoties no padomju pieminekļiem, kā to paveic galvaspilsēta. Ir pašvaldības, kurās nepieciešamas papildu procedūras, lai aizvāktu padomju režīmu slavinošos pieminekļus. Tikmēr citviet vietvara pati sev rada birokrātisko slogu. Piemēram, Daugavpils cer saglabāt padomju pieminekļus, bet Ludza vēlas aizvākt vēl vairāk, nekā nosaka likums. Lai kā process ritētu, visām pašvaldībām līdz 15. novembrim jādemontē tie, kas iekļauti apstiprinātajā demontējamo pieminekļu sarakstā.
Pēc padomju armijai veltītā pieminekļa nojaukšanas Pārdaugavā no daļas iedzīvotāju sagaidāmas provokācijas, paredz sabiedrības pētnieki. Administratīvā rajona tiesa ceturtdien, 25. augustā, atzinusi par tiesisku Rīgas domes lēmumu neļaut Latvijas Krievu savienībai rīkot protesta akciju pret šī pieminekļa nojaukšanu. Pilnais spriedums būs pieejams 9. septembrī, pēc tam to varēs pārsūdzēt.
Gaidāmā apkures sezona būs izaicinājums ikvienam. Arī ministrijas saprot, ka nāksies taupīt nodokļu maksātāju naudu, ko tērē infrastruktūras uzturēšanai. Ministru prezidents mēneša sākumā uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejas vadītājam sagatavot energoresursu taupības plānus rudenim. Ko šie plāni ietver un vai tie nav tikai simboliski?
Vairāki desmiti cilvēku trešdien piedalījās zibakcijā "Saulespuķu ceļš", tādējādi atzīmējot Ukrainas Neatkarības dienu. Akciju maršrutā no Ventspils ielas līdz pašai Ukrainas vēstniecībai organizēja labdarības biedrība "Tavi draugi", šajā ceļa posmā aicinot līdzcilvēkus nostāties dzīvajā ķēdē un simboliski no rokas rokā padot saulespuķu pušķi, ko zibakcijas noslēgumā saņēma Ukrainas vēstnieks Latvijā
Biedrība „Tavi draugi” jau kopš kara sākuma aktīvi pieņem iedzīvotāju ziedojumus ukraiņiem. Kaut arī ziedotāju aktivitāte ir mazinājusies, organizācijai darba netrūkst. Latvijas Radio devās noskaidrot, kā norit darbi Ventspils ielā 50.
Pēdējā pusgada laikā vairākkārt pieaudzis kiberuzbrukumu skaits Latvijas kibertelpai.
Latvijā cilvēki pret nodokļu nemaksātājiem ir iecietīgāki nekā pret uzturlīdzekļu parādniekiem, noskaidrots pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktajā iedzīvotāju aptaujā. Tomēr, salīdzinot ar citiem gadiem, nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem samazinās, tikmēr neiecietība pret nodokļu un administratīvo sodu nemaksātājiem palielinās.
Latvijas Radio aptaujātās veselības nozares profesionāļu organizācijas norādīja, ka svarīga ir ārstniecības personu iesaiste jaunās digitālās veselības sistēmas izstrādes procesā, taču līdz šim tās īsti nav bijis. Topošās sistēmas mērķis ir ar moderniem risinājumiem padarīt pacientiem ārstniecību un aprūpi pieejamāku, kā arī atvieglot ārstniecības personu darbu. Jauna sistēma nepieciešama, jo esošā E-veselība ir neērta un lēna. Paredzams, ka pirmie rezultāti sagaidāmi gada līdz pusotra laikā.
Atzīmējot Latvijas atjaunošanas de facto gadadienu, sestdien, 20. augustā, 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība pasniedz pateicības rakstus barikāžu dalībniekiem par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā.
Līdz ar jauno mācību gadu studentu dienesta viesnīcās izmitinātajiem Ukrainas kara bēgļiem būs jārod cita pagaidu mājvieta, ja nepietiks vietas. Tāpat arī Rīgā ap 500 ukraiņu draud iespēja, ka būs jāpamet galvaspilsētas piedāvātās tūrisma mītnes. Savukārt Iekšlietu ministrija vēl vērtēs, vai palielināt uzņemamo bēgļu skaitu.
Jūrmalas dome ceturtdien, 18. augustā, pieņēma lēmumu reorganizēt pašvaldības bibliotēkas. Ar vienpadsmit balsīm "par" un četrām "pret" lemts, ka bibliotēku Asaros no pirmā oktobra slēgs. Savukārt Bulduru bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas punktu izveidos līdz 17. novembrim. Mazākās telpās būs grāmatu izsniegšanas punkts un datoru punkts. Ar to apmierināti nav vietējie un sola vērsties pie atbildīgajām ministrijām, saka rakstniece Jana Veinberga.
Šonedēļ noslēgusies pieteikšanās studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Interese par mācībām šogad lielāka nekā pagājušajā gadā. Iespējamais iemesls – karš Ukrainā. No 400 potenciālajiem kadetiem līdz atlasei tikuši 160. Šogad akadēmija iestājpārbaudījumos vairs nenosaka fiziskās sagatavotības kritērijus, bet gan vērtē mācīties gribētāja potenciālu.
Zemkopības ministrija noliedz atbalsta trūkumu reformām Valsts meža dienestā (VMD), ko par iemeslu amata atstāšanai minēja līdzšinējā dienesta vadītāja Aina Stašāne. Pagaidām VMD vadīs Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Koalīcija otrdien vienojās, ka Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos.
Rīgas dome pirmajā tiesu instancē ir uzvarējusi būvnieku karteļā lietā pret būvfirmu "Velve", sociālajos tīklos vēsta Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Uzņēmums gan norādījis, ka lēmumu pārsūdzēs.
Kopš februāra izskaņas, kad Krievija izvērsa karu Ukrainā, Latvija anulējusi gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā 114 atļaujas anulētas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem. Nu tiek domāts par termiņuzturēšanās atļauju turpmāku nepagarināšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Šogad 30 reizes iedzīvotājiem bijusi nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzība izkļūšanai no meža vai purva.
Lai notiesātie pēc iznākšanas no cietuma veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā, būtiska loma ir resocializācijai. Taču to ietekmē ieslodzīto iekšējie likumi cietumā. Jau sen viņi viens otru šķiro "mastos" jeb kārtās. Ja notiesātais vēlas mazināt savu atkarību Olaines cietuma Atkarīgo centrā, tad, atgriežoties atpakaļ cietumā, viņš būs zaudējis savu statusu iekšējā subkultūrā. Lai mazinātu šādas subkultūras ietekmi, vajadzīga atbilstoša infrastruktūra cietumos.
Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas stadionā piektdien, 12. augustā, no plkst. 10 norisināsies Latvijā pirmās sacensības "Stiprais ugunsdzēsējs", kurās tiks noskaidrots stiprākais ugunsdzēsējs glābējs Latvijā.
Par Bulduru bibliotēkas saglabāšanu pašreizējā vietā jau iepriekš parakstījušies vairāk nekā 700 jūrmalnieku, bet 11. augustā ap piecdesmit cilvēku liela atbalsta grupa pulcējās piketā pie Jūrmalas domes. Piketētāji aicināja bibliotēku nepārvietot, jo apkurei nepieciešamie pārdesmit tūkstoši eiro pilsētas budžetu neiznīcināšot. Turklāt, īstenojot domnieku plānu un bibliotēkas krājumu pārceļot uz Dubultiem, bet Jūrmalas teātra ēkā Bulduros izveidojot grāmatu izsniegšanas punktu, tikšot izjaukta vietējās kopienas šūniņa.
Vien mazāk nekā puse ieslodzīto cietumā sodu izcieš pirmo reizi, bet trešdaļa aiz restēm atrodas četras vai pat vairāk reizes. Atkarības, dzīvesvietas trūkums, nespēja atrast darbu un atgriešanās noziedzīgajā vidē ir pamatproblēmas, kāpēc bijušie ieslodzītie nespēj iekļauties sabiedrībā.
Cietumi kļuvuši mūsdienīgāki, un laikam līdzi seko arī ieslodzītie, rodot arvien radošākus risinājums, kā cietuma teritorijā tikt pie aizliegtajiem priekšmetiem. Savukārt darbinieki pielieto jaunus palīglīdzekļus, kā pārtvert aizdomīgus sūtījumus, tostarp teritorijā iemestus priekšmetus. Cietuma muzejā apskatāmi daži no izņemtajiem aizliegtajiem priekšmetiem.
Lai bijušais ieslodzītais veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, cietumā ar viņu strādā speciālisti: piedāvā dažādas programmas, iesaista pasākumos, izglīto, kā arī rod darbavietu. Tomēr ne visi ieslodzītie aktīvi iesaistās resocializācijā. Tie, kas negrib mainīties, nereti atkal nonāk aiz restēm. Norvēģiem daudz veiksmīgāk izdodas ieslodzītos resocializēt. Kā vienu no programmām viņi piedāvā, piemēram, cietuma radio.
Alkohola un dažādu narkotisko vielu atkarības ir viens no cēloņiem, kāpēc cilvēks izdara noziegumu, par kuru nonāk aiz restēm. Lai cīnītos ar šo problēmu, Olaines cietuma teritorijā ir uzbūvēts salīdzinoši jauns atkarīgo centrs. Notiesātie vairākus mēnešus dzīvo kopienā. Tur ir savas priekšrocības, taču ne visiem ir pa spēkam stingrā dienaskārtība un darbs ar sevi.
Valsts prezidenta kundze Andra Levite šodien apmeklē Kijivu un piedalās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzīvesbiedres Olenas Zelenskas rīkotajā samitā "Ukraina un pasaule: Nākotni atjaunojam kopā". Levite apmeklēja arī Kijivas piepilsētas, kur raudzījās kara radītajos postījumos, tostarp bija izveidotajos masu kapos Bučā.
Rīgas apkaimju iedzīvotāji aktīvi iesaistās bezmaksas sporta nodarbībās brīvā dabā, ko rīdziniekiem piedāvā pašvaldība sadarbībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu "Mēs par veselīgu Rīgu!".
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) šonedēļ sākušies rekonstrukcijas un būvniecības darbi četros objektos. Savukārt piektdien sagaidīti spāru svētki topošajam Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centram. Jau kādu laiku slimnīcas teritorijā norit pēdējo gadu lielākās pārmaiņas, lai mazajiem pacientiem radītu patīkamāku vidi atveseļošanās laikā. Paredzētās izmaiņas mērāmas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē kopumā strādā aptuveni 2300 darbinieki. Pērnā gada nogalē vakanti bija 400 amati. Šis ir misijas darbs, norāda cietuma darbinieki. Kaut arī, strādājot sistēmā, reizēm nākas pielietot spēku, cietumā strādājošie jūtas droši. Tas galvenokārt apgūto iemaņu dēļ. Kā ir strādāt vienā no lielākajiem cietumiem Latvijā?
Cietums daļai cilvēku var šķist kā tumša vieta ar tumšiem cilvēkiem, kas met ēnu uz sabiedrību. Par to, kā patiesībā ir ieslodzījumā, zina tikai cietuma darbinieki un viņu klienti. Kad saules gaismu maz redzējušie atgriežas brīvībā, nereti ar savu pieredzi bijušie ieslodzītie nedalās. Pēc atbrīvošanas cietuma ēna joprojām seko – sabiedrība ar atplestām rokām viņus nesagaida, jo bieži iedzīvotāju stereotipi par cietumu veidojušies no redzētā filmās. Kas īsti ir cietums? Latvijas Radio ielūkojās Latvijā vienīgajā sieviešu cietumā Iļģuciemā, Rīgā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
