ĪSUMĀ:
- Vismaz pirmo poti saņēmusi trešdaļa 16 līdz 17 gadus veco jauniešu.
- Jaunieši visaktīvāk vakcinējas reģionos ap Rīgu.
- Arī ģimenes ārsti novērojuši, ka pusaudži interesējas par vakcīnām.
- Daļa vecāku gaida, kad varēs vakcinēt visus bērnus, lai visa ģimene var apmeklēt pasākumus.
Latvijā no 2. jūnija pret Covid-19 sāka vakcinēt jauniešus vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem. Līdz pirmdienai katrs piektais pusaudzis saņēmis vismaz pirmo vakcīnas devu. Savukārt vecuma grupā no 16 līdz 17 gadiem, kur vakcinācija sākta maija vidū, pie potes tikuši 34%.
Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva norādīja, ka kopumā pusaudži diezgan aktīvi vakcinējas: "Mēs redzam, ka, sākot no jūlija otrās puses, līkne diezgan strauji iet uz priekšu, būtībā tā ir viena no visstraujāk vakcinējošajām vecuma grupām šobrīd Latvijā."
Vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem visaugstākie rādītāji ir Mārupes novadā, kur katrs trešais šīs vecuma grupas pārstāvis ir saņēmis vismaz vienu vakcīnas devu. Tad seko Ķekavas novads ar teju 30%, Valmieras novads un Rīga.
Vasiļjeva stāstīja, ka 16 un 17 gadus vecie jaunieši visaktīvāk vakcinējas reģionos ap Rīgu:
"Visaugstākais [vakcinācijas] rādītājs vecuma posmā no 16 līdz 17 gadiem ir Mārupes novadā. Tur ir vakcinēti 56%. Ādažos tie ir 52%.
Virs 40% ir vakcinēti Valmieras, Ķekavas, Jūrmalas, Ropažu novados, Rīgā, Jelgavas novadā. Savukārt viszemākais vakcinācijas procents šajā vecuma kategorijā ir Latgalē, kur tas knapi pārsniedz 10%. Tā ir Ludza, Rēzekne un Preiļi."
Arī ģimenes ārsti novērojuši, ka pusaudži interesējas par vakcīnām.
"Vēlmi vakcinēties izsaka paši bērni. Iemesli pamatā saistīti ar to, ka viņi grib tikties ar saviem draugiem, kaut kur aiziet ar draugiem," pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Pēc valdības lēmuma, ka mācībām klātienē vajadzēs vakcinēties vai regulāri veikt Covid-19 testus, pusaudži neesot sākuši vakcinēties aktīvāk. Veide gan paredz, ka vakcinācijas aptvere rudenī varētu palielināties.
"Es domāju, ka šobrīd bērni ir izbraukuši uz laukiem, nometnēs un vēl nav atgriezušies savās dzīvesvietās, tādēļ arī vakcinācija ir varbūt kūtrāka, bet interese ir. Man ir arī daži gadījumi bijuši, kur vecāki nav vakcinējušies, bet lūdz, ka bērns, piemēram, sešpadsmitgadīgs, vēlas vakcinēties, un viņi, protams, to atbalsta," stāstīja ārste.
Arī Jolantas Derkevicas-Pilskungas 15 gadus vecais dēls ir vakcinēts. To ģimene nolēma, tiklīdz šī iespēja radās.
"Jaunietis pats vēlējās. Mēs, protams, jautājām arī ģimenes ārstam, kas teica, ka ir plusi un ir mīnusi, bet plusu ir daudz vairāk.
Mēs noteikti gaidām iespēju, kad parādīsies potes jaunākiem bērniem. Tad mēs varēsim sapotēt arī trīsgadīgo brālīti," uzsvēra sieviete.
Viņa stāstīja, ka bijuši pāris pasākumi, kurus nācies atcelt tikai tāpēc, ka jaunākais ģimenes loceklis tajos netiktu ielaists.
"Nupat mēs mainījām ceļojuma plānus, jo valstī, uz kuru gribējām ceļot, mazajam būtu bijis jāsēž karantīnā. Tas arī apgrūtina kaut ko, viennozīmīgi," norādīja Derkevica-Pilskunga.
Arī Elīnas Pankovskas 13 gadus vecā meita saņēmusi pirmo vakcīnas devu. Lēmumu par vakcināciju pieņēma tādēļ, ka pusaudzei ir astma. Mājās ir arī 17 gadus veca meita, taču par viņas iespējām kopā ar visu ģimeni apmeklēt pasākumus un citas iestādes līdz galam neesot skaidrs.
"Es saprotu, ka, piemēram, uz kino es ar viņu varu iet, neveicot testu. Un arī iet paēst. Bet kaut kādus pasākumus un koncertus, cik es saprotu, nevaru ar viņu apmeklēt. Paziņas, kam ir līdzīga situācija, arī līdz galam nesaprot, kurā brīdī viņi var doties ar bērnu uz pasākumiem un kurā brīdī viņiem ir jātaisa tests," klāstīja Pankovska.
Ģimenes ārsti novērojuši, ka tieši iepriekšminēto iemeslu dēļ vecāki ir interesējušies par to, kad sāks vakcinēt arī jaunākus bērnus par 12 gadiem.
