Iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem atklājuši vakcinēšanās pret Covid-19 iemeslus vai gluži pretēji – nevēlēšanos potēties. Secināms, ka 80% iedzīvotāju atbalsta brīvprātīgu vakcināciju. Un puse respondentu uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi ekonomisko seku mazināšanai nav bijuši efektīvi.
Ja raugās uz iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām, tad, jo zemāks šis uzticības līmenis, jo mazāk ļaužu vēlas vakcinēties. Tāpat, jo zemāks ienākumu līmenis mājsaimniecībai, jo attieksme pret potēšanos ir vairāk noliedzoša, stāstīja RSU profesore Inna Dovladbekova.
Visvairāk vakcinēto ir valsts sektorā strādājošie, kā arī tie, kuri plāno veidot savu biznesu. Savukārt mazāk vēlas vakcinēties tie, kuri ir pašnodarbināti.
Respondentu atbildes neieskicē "antivaksera" portretu, taču ļauj ieskatīties tajos izaicinājumos, ar kuriem sastopas cilvēks, izvēloties vakcinēties vai ne.
Nevakcinētie aptaujātie, kas atzina, ka nepotēsies, galvenokārt bija vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Viņu dzīvesvieta ir Rīga, un ģimenē runā krievu valodā.
Tāpat nevēlas vakcinēties tie iedzīvotāji, kuriem nav pieredzes ar šo vīrusu, kā arī cilvēki, kuri tic konspirācijas teorijām, bet neuzticas masu medijiem.
"Šie cilvēki, kuri neplāno vakcinēties, viņi uzrāda augstākus rezultātus ticēšanā konspirāciju teorijām un neticībā masu medijiem," sacīja RSU Sabiedrības veselības institūta doktorants Gatis Upesleja.
Tie aptaujātie, kas mediju darbu vērtē vāji, lielākoties uzskata, ka pašiem ir zema iespēja gan saslimt ar Covid-19, gan uzskata, ka dabiskā imunitāte ir labāka par vakcīnu. Lielai daļai nav arī cieņas pret sabiedrības normām.
Pētījums parāda – jo mazāk uzticas valsts iestādēm un arī plašsaziņas līdzekļiem, jo mazāk iespēju, ka cilvēks vakcinēsies. Jo labāki ienākumi, jo augstāks vakcinēto īpatsvars šajā grupā. Nozīme ir arī nodarbinātības jomai.
"Kā būtisks faktors šeit parādās institucionālā uzticēšanās – tas vēlreiz parāda, kāda ir nozīme sabiedrības uzticībai valdībai, ziņu medijiem, lai krīzes situācijās sabiedrību motivētu un organizētu," sacīja RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras doktorante Sanita Šuriņa.
Cilvēki, kuri jau ir potējušies, teica, ka to darījuši, lai pasargātu sevi un citus no saslimšanas. Savukārt ceļošanas vai pasākumu apmeklēšanas iespējas nav bijis būtisks iemesls, lai vakcinētos, atklāja RSU maģistrante Sandra Feldmane.
Pētījuma veicēji norādīja – cilvēkus nedrīkst iebiedēt, tas nepalielina vēlmi vakcinēties. Nedrīkst izturēties vieglprātīgi pret cilvēku bailēm, piemēram, no vakcīnas. Pacietīgi jāskaidro, un to vēlams darīt ārstiem un zinātniekiem, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs. Vēl milzīga nozīme ir vietējiem viedokļu līderiem katrā pagastā. Taču ikvienai sabiedrības grupai ir jāatrod sava pieeja. Tas, kas uzrunās vienu, nederēs citam.
RSU profesors Sergejs Kruks norādīja – šobrīd valsts runā tikai ar vienu grupu, turklāt tā jau lielākoties ir vakcinējusies.
"Nav komunikācijas ar šiem svārstīgajiem cilvēkiem vai tiem, kas noraida vakcinēšanos, tāpēc ka viņi izmanto citus kanālus un viņiem ir citas autoritātes. Tas viss jau bija norādīts mūsu janvāra atskaitē. Un šajā laikā vajadzēja strādāt pie šādu komunikācijas stratēģiju izmantošanas," vērtēja Kruks.
Jau iepriekš līdzīgi pētījumi tika iesniegti atbildīgajām iestādēm, lai mainītu komunikācijas stratēģiju, tomēr būtiskas izmaiņas netika novērotas. Autori cer, ka šie pētījuma rezultāti tomēr tiks ņemti vērā.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamentā, kas izstrādā komunikācijas vēstījumus, tajā skaitā vakcinācijas veicināšanai, rakstiskā atbildē norādīja, ka piekrīt pētnieku iepriekš secinātajam par vajadzību pielāgot vēstījumu, turpmākajā darbā solot izmantot arī šodien prezentētā pētījuma rezultātus, piemēram, dažādojot informācijas kanālus.
