Slimnīcu pieprasījums pēc asins komponentēm joprojām saglabājas augsts, tāpēc Valsts asinsdonoru centrs (VADC) īpaši pirms gaidāmajām četrām Lieldienu brīvdienām aicina donorus ziedot asinis.
Autora ziņas
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā reģistrēti 118 kaķi un 271 suns no Ukrainas, par statistiku līdz aprīlim informēja Lauksaimniecības datu centrā. No budžeta līdzekļiem ķepaiņu reģistrēšanai, čipošanai un vakcinēšanai no valsts budžeta pieejami 149 tūkstoši eiro. Tāpat ir arī dažādas labdarības organizācijas, kuras palīdz dzīvniekiem. Viena no tām saņem arī ātro kredītu naudu.
Aizsardzības ministram Artim Pabrikam (''Attīstībai/Par!'') pagājušajā nedēļā radušās aizdomas, ka LTV7 kanālā intervētais Latvijā dzīvojošais žurnālists Leonīds Ragozins ir Krievijas ietekmes aģents, tāpēc viņš sabiedrisko mediju padomei nosūtījis vēstuli, kritizējot intervējamā izvēli. Pabriks nenorādīja, kuri izteikumi raisījuši neapmierinātību, taču izteica domas, ka pēc tādām intervijām sabiedriskajiem medijiem pēc apvienošanas papildu nauda nav vajadzīga. Ministra rīcība pārsteigusi Latvijas Televīziju, kas šai kritikai nepiekrīt. Savukārt sabiedrisko mediju padome ministra rīcībā saskatījusi mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu.
Darbību sācis labdarības internetveikals Ukrainas atbalstam "latvijapalidz.lv", kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām – pašizmaksu vai zem tās.
Ukrainā aukstums neatkāpjas, tāpēc arvien ir pieprasījums pēc adījumiem. "Latvijas pasts" un biedrība "Tavi draugi" līdz 10. aprīlim turpina labdarības akciju, kurā aicina iedzīvotājus nest adījumus uz pasta nodaļām vai atdot pastniekiem, kas tālāk cimdus, zeķes un citus darinājumus nogādās Rīgā, Ventspils ielā 50, kur tiek komplektētas humānās palīdzības kravas Ukrainai.
Latvijā cigarešu kontrabandas lielākais apjoms ienāk no Baltkrievijas. Ģeopolitisko notikumu dēļ atbildīgo iestāžu klātbūtne būtiski manāma austrumu pierobežā. Tas licis cigarešu kontrabandistiem kļūt piesardzīgākiem, tāpēc vērojams kontrabandas samazinājums. Ekonomists gan norāda, ka tas ēnu ekonomiku būtiski neietekmēs.
Kustībā "Par!" vāc biedru parakstus lemšanai par atteikšanos no dalības Saeimas vēlēšanās kopā ar partiju "Latvijas attīstībai". Zināms, ka tādēļ partija lēmusi rīkot ārkārtas kongresu, vēstīja Latvijas Radio, norādot, ka vairums valdes locekļu pauduši atbalstu apvienības turpināšanai, līdz ar to – arī kopīgam startam parlamenta vēlēšanās, taču tai jārespektē vairākuma viedoklis.
Kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā ieradušies jau vairāki tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju, precīzs to skaits nav zināms. Bēgļi no Ukrainas vairākkārt atzinuši, ka šeit jūtas drošībā, taču pēc pieredzētā dzimtenē, piemēram, salūta šaušanas trokšņi, viņiem atgādina kara šausmas. Šī iemesla dēļ sociālajos tīklos manāmas diskusijas par uguņošanas ierobežošanu.
Saistībā ar stiprā vēja radītajiem postījumiem aizvadītajā diennaktī saņemti 363 zvani, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja Agrita Vītola. Kopumā aizvadītā diennakts ugunsdzēsējiem bijusi darbīga – dzēsti arī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki un kūla.
Rīgas teritoriālā plānojuma noteikumus, kas paredzēja arī azartspēļu zāļu aizliegšanu pilsētā, apturējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrija norādīja, ka visā teritorijā azartspēles aizliegt pašvaldībai neļauj likums. Rīgas amatpersonas gatavojas lēmumu pārsūdzēt un uzskata, ka ministrija ar šādu lēmumu bremzēs pilsētas attīstību.
14 mēnešus suns Ārčijs dzīvoja dzīvnieku patversmē "Ulubele", jo pašvaldības policijas ieskatā, īpašnieks neievēroja labturības prasības. Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārkāpumus konstatēja, taču atzina, ka suns jāatdod saimniekam, jo Ārčijs izņemts nelikumīgi. Patversme tam iebilda, un tad cīņā par suni iesaistīta tika policija, prokurors un pat tiesa.
Noslēdzot sabiedrisko mediju labdarības maratonu "Dod pieci!", tā organizatori atklātā vēstulē aicināja atbildīgās iestādes valsts līmenī pielāgot vidi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Atbildi ar potenciālo plānu risinājumiem un to izpildes termiņiem vēstules autori gaidīja līdz 1. martam. Tomēr ne visas atbildes saņemtas, vēstīja Latvijas Radio.
Pagājušajā gadā Valsts robežsardze par epidemioloģisko noteikumu pārkāpumiem, šķērsojot valsts robežu, sodīja vairāk nekā 7000 cilvēku. Vairumā gadījumu personām nebija Covid-19 testa, tāpēc tika piemēroti naudas sodi – kopumā vairāk nekā 220 tūkstoši eiro. Taču robežsargi pieķēra arī viltotu Covid-19 testu vai sertifikātu uzrādītājus.
Lielajiem tirdzniecības centriem kovida pandēmijas ierobežojumu dēļ radušies zaudējumi 65 miljonu eiro vērtībā, no tiem mazāk nekā trešdaļu valsts kompensējusi, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aprēķini. Satversmes tiesa (ST) atzina, ka regulējums, kas liedza pilnvērtīgi strādāt iepirkšanās centriem, neatbilst valsts pamatlikumam. Tāpēc uzņēmumi, kas vērsās ST, var valstij pieprasīt kompensācijas. Nozare šobrīd vēl lemj par soļiem, kā no valsts piedzīt zaudētos miljonus. Viens no priekšlikumiem – rosināt Ekonomikas ministrijai (EM) koriģēt zaudējumu kompensēšanas programmu.