Piektdien notiks ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kurā aplūko tiesu sistēmas aktuālos jautājumus. Šī gada uzmanības centrā ir tiesas neatkarība demokrātiskas sabiedrības interesēs.
Autora ziņas
No šodienas sāk kampaņu „Atver sirdi, atver skapi!". Tās laikā iedzīvotājus aicina ziedot derīgu apģērbu Ukrainas kara bēgļiem, to nododot „Eco Baltia vide” tekstilšķirošanas konteineros.
Rīgas 1. slimnīcai pagājušais – 2021. – gads bija izaicinājumiem pilns, taču aizvadīts veiksmīgi.
Nav pagājušas vēl divas nedēļas, kad amatā stājies jaunais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Viņš Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādā jau kopš 2003. gada, taču līdz šim plašāk publiski nebija zināms. Pirms uzvarēja konkursā, Kaļins pildīja Olaines cietuma priekšnieka pienākumus. Jaunais priekšnieks neplāno veikt kādas būtiskas reformas sistēmā, taču vēlas turpināt attīstīt jau iesāktos darbus. Pirmajā intervijā medijiem ar Dmitriju Kaļinu jaunajā amatā sarunājās Linda Spundiņa.
Latgalē pašlaik ir klusums. Iedzīvotāji pierobežā gaida, ar ko beigsies karš Ukrainā un kādas pārmaiņas tas nesīs. Latgalē ir daļa cilvēku, kas atbalsta Vladimiru Putinu, taču viņi izliekas, ka ir vienaldzīgi, patiesās domas neatklājot. Skaidrs, ka cīņa ar propagandu, slēdzot Krievijas kanālus, nav uzvarēta. Pierobežā dzīvojošie atraduši veidus, kā turpināt skatīties austrumu kaimiņa televīziju. Latvijas Radio viesojās Latgalē, lai izpētītu situāciju.
Indra ir pagasts Krāslavas novadā, kur aiz meža biezokņa jau jūtams Baltkrievijas gaiss. Ar kaimiņvalsti vietējiem ciešas attiecības, jo daļu vieno radniecīgas saites un ne tikai. Baltkrievijas un Krievijas informatīvās telpas ietekmē iedzīvotāju starpā krasi atšķiras domas par Ukrainā notiekošo karu. Savukārt pierobežā izaug paaudze, kas latviešu valodu nezina un par valsts prezidentu var nosaukt Aleksandru Lukašenko. Indras Mūzikas un mākslas skolā pedagogi māca ne tikai mākslu, bet arī latviešu valodu un izpratni par valsti.
Daugavpilī maza daļa iedzīvotāju gatavi pie sevis uzņemt Ukrainas kara bēgļus, tādēļ tas galvenokārt balstās uz pašvaldības pleciem.
"Ja es būtu pakļauts pašvaldībai un izkārtu karogu, tad mani atbrīvotu no darba," saka Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks. Viņš, atbalstot Ukrainu, pie vidusskolas mastā pacēla tās karogu, kas daļu daugavpiliešu sadusmoja. Broks uzskata, ka arī Daugavpils pilsētas dome ir par Putinu. Viņaprāt, šodien nav pelēkās krāsas. "Vai nu tu esi par, vai nu tu esi pret," tā sarunā ar Latvijas Radio sacīja skolas direktors.
Latvijā trešdien, 4. maijā, tiek atzīmēta valsts neatkarības atjaunošanas 32. gadadiena, visā valstī plānoti dažādi svinīgi pasākumi.
Daugavpilī valsts neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu pavada Vienības nama Tradīciju mājā kopā ar folkloras kopu „Svātra”. Sanākušie dzied dziesmas, cep maizi, kuļ sviestu, vāra ārstniecības augu tējas un lej vaska sveces. Un vakarā daugavpiliešiem iespēja apmeklēt Ainara Mielava koncertu.
Baltkrievijas pierobežā – Daugavpilī, Krāslavā un Indrā – vairums iedzīvotāju runā krievu valodā, daļa pat nesaprot valsts valodu. Latvijas Radio skaidro, vai šajās vietās valsts svētkus atzīmē un kā? Kas gaidāms šodien, 4. maijā, pierobežā. Un vai vietējie svin Neatkarības atjaunošanas dienu vai 9. maiju?
Kara noziedznieku notiesāšana ir simtprocentīga, bet par soda izpildi ir grūti spriest, norādīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs Gunārs Kūtris. Izmeklētāju, kas specializējušies kara noziegumu izmeklēšanā, Latvijā nav, jo nav bijusi tāda vajadzība. Taču tas netraucē vākt pierādījumus. Un neesot arī jāgaida kara beigas, lai sauktu kara noziedzniekus pie atbildības, ja pierādījumi ir savākti.
15. martā Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu pēc trīs krimināllikuma pantiem par Krievijas spēku plašu iebrukumu Ukrainas teritorijā. Pašmāju izmeklētāji uzklausījuši 26 Ukrainas kara bēgļu liecības. Vēl Latvija ir deleģējusi divus ekspertus darbam Starptautiskajā krimināltiesā, izmeklējot kara noziegumus Ukrainā.
Sestdien, 30. aprīlī, jau piecpadsmito reizi pēc kārtas norisinās atkritumu savākšanas un vides labiekārtošanas akcija "Lielā talka".
Jau decembrī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kiberuzbrukumu skaits krietni palielinājies. Savukārt šobrīd to intensitāte ir pat trīskāršojusies, pastāstīja Aizsardzības ministrijā. Uzbrukumus vērš pret valsts iestādēm, nozīmīgiem infrastruktūras objektiem un bankām. Apdraudējumu kiberdrošībai rada austrumu kaimiņi – Krievija un Baltkrievija. Līdz šim visus uzbrukumus veiksmīgi izdevies atvairīt.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsāk divus mēnešus ilgu sabiedrības informēšanas kampaņu par HIV testa veikšanu “Vai viss ir tik labi, kā izskatās? Veic HIV testu!”.
Latvijā reģistrēti vairāk nekā 24,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no kuriem 13 tūkstoši Rīgā. Tomēr nav zināms faktiskais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits Latvijā, jo ne visi ir vērsušies pašvaldībās pēc palīdzības, kā arī netiek vākta informācija par ukraiņiem, kas pamet Latviju. Tas nozīmē, ka kara bēgļi var saņemt gan Latvijas sniegto palīdzību, gan to pašu lūgt kādā citā valstī.
Pēc gandrīz trīs gadu ilgas tiesāšanās pirmdien, 25. aprīlī, Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī bijušajam bērnunama "Līkumi" direktoram Jurim Boķim piesprieda pusotra gada cietumsodu, kā arī liegumu uz pieciem gadiem ieņemt valsts amatpersonas amatu, ziņoja Latvijas Televīzija. Boķis tika apsūdzēts par vardarbību pret bērnunama audzēkņiem, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, amatpersonas bezdarbību, kā arī piespiešanu veikt abortu. Uzmanību šim kriminālprocesam pirms vairākiem gadiem rubrikā "Sistēmas bērni" pievērsa sabiedriskie mediji.
Šonedēļ "Rīgas namu pārvaldnieks" sāk noslēgt apkures sezonu uzņēmuma klientu daudzdzīvokļu ēkās, kas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei. Tas šogad notiek nedaudz agrāk nekā parasti.
Sociālo pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās, apkalpojot Ukrainas kara bēgļus, pieaug darba slodze. Dažās iestādēs pat veidojas garas rindas. Visnoslogotākā ir galvaspilsēta, taču darbinieki reģionos arī saskaras ar neierasti lielu darba apjomu. Piemēram, Tukuma novada Sociālajā dienestā dienā vidēji apkalpo 25 cilvēkus. Darbinieki strādā virsstundas, lai vietējie iedzīvotāji nepieciešamos pakalpojumus saņemtu noteiktajā laikā.
No Ukrainas kara bēgošo cilvēku uzņemšana izgaismo virkni problēmu, kas ir atsevišķu pārvaldes elementu līdzšinējais vājums, un krīze to tikai ir paspilgtinājusi, norādīja “Providus” direktore, vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.
Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, otrajā – galīgajā lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem. Taču Latvijas pilsonību varēs atņemt tikai tām personām, kam ir dubultpilsonība. Šobrīd Latvijā ir apmēram 35 000 cilvēku ar dubultpilsonību. Savukārt personas, kam ir gan Krievijas, gan Latvijas pilsonība – nedaudz vairāk kā 3000.
Saeima ceturtdien otrajā – galīgajā – lasījumā lems par grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem, taču tikai tām personām, kam ir vēl kāda pilsonība. Pašlaik Latvijā ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku ar dubultpilsonību. Bet personas, kam ir gan Krievijas, gan Latvijas pilsonība – vien nedaudz vairāk nekā 3000. Ko paredzēs jaunie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, un cik efektīvi tie varētu būt?
Trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Iekšējās drošības birojs iepazīstinās ar pagājušā gada darbības rezultātiem un šī gada prioritātēm.
Ņemot vērā Krievijas sākto karu Ukrainā, Latvijas iekšlietu iestādēm bruņojumam, Valsts drošības dienesta administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kiberuzbrukumu novēršanai un citiem mērķiem nepieciešami papildu 25,3 miljoni eiro trīs gadu laikā.
Kad pandēmijas ierobežojumu dēļ atpūtas iespēju tikpat kā nebija, cilvēki daudz biežāk sāka iet dabā. Dažviet cilvēku bija tikpat daudz, cik lielveikalā. Latvijas Radio sarunājās ar piedzīvojumu instruktoru Māri Resni par pārgājienu kultūru un to, kas būtu jāzina, dodoties dabā.
Kopš Latvijā sāka ierasties kara bēgļi no Ukrainas, pašvaldības saskaras ar darba roku trūkumu sociālajā jomā. Tikmēr, piemēram, biedrība "Sarkanais krusts" šādā situācijā nav nonākusi, jo krietni palielinājies brīvprātīgo pieteikumu skaits. Trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju ēdināšana pārsvarā gulstas uz nevalstisko organizāciju pleciem. Savukārt Rīgā, kur šo pakalpojumu apmaksā pašvaldība, no aprīļa ir mazinājies siltā ēdiena izdales vietu skaits.
Vakar pēcpusdienā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu Ludzas novada Pušmucovas pagastā, kur dega kūla viena hektāra platībā. Dedzinot sausos zarus un pērno zāli, ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks, informēja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas sabiedrībā novērojams satraukums par potenciāliem etniskiem konfliktiem, kas var veidoties krasu viedokļu atšķirību dēļ, sevišķi attiecībā pret notikumiem Ukrainā, norādīja Sabiedrības integrācijas fondā. Kā labo ziņu fondā izcēla, ka valstī vairums aptaujāto iedzīvotāju neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Taču politiskajos jautājumos jūtama sabiedrības sašķeltība. Ar kādiem pasākumiem valsts plāno veicināt sabiedrības saliedētību?
Tiesu neatkarības jautājums ir viena no Tieslietu padomes prioritātēm šim gadam, to Latvijas Radio norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvātos grozījumus Pilsonības likumā, kas dotu tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām, kuras pilsonības atņemšanas gadījumā nekļūs par bezvalstniekiem.
Cik izplatīts ir etniskais mobings skolās? Ko var darīt skolotāji un vecāki? Par šiem un citiem jautājumiem šodien pulksten 15.00 Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks diskusija “Etniskais mobings skolās – īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
