«Būvnieku karteļa» sekas: vērtēs gan ietekmi uz ES fondu tēriņiem, gan valsts zaudējumus

„Būvnieku karteļa” lieta valstij var radīt būtiskus zaudējumus, jo vairāk nekā puse iepirkumu, kuros iesaistījās karteļa dalībnieki, tapa ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka arī pasūtītājs iesaistījies kartelī, tad no piešķirtā ES finansējuma varam atvadīties pat pilnā apmērā. Tikmēr “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pauduši gatavību vērtēt iespēju piedzīt karteļa dēļ valstij nodarītos zaudējumus.

„Būvnieku karteļa” lieta valstij var radīt būtiskus zaudējumus
00:00 / 04:11
Lejuplādēt

Konkurences padome, izgaismojot “būvnieku karteli”, pie atbildības sauc desmit būvuzņēmumus. Zināms, ka karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu teju 687 miljonu eiro vērtībā. Vairāk nekā puse iepirkumu tapa ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tādēļ pastāv risks, ka Latvijai var nākties atmaksāt ES fondiem apjomīgas naudas summas.

Finanšu ministrijas pakļautībā esošajai Centrālajai finanšu un līguma aģentūrai konkurences pārkāpuma gadījumos ir pienākums atcelt vai samazināt projektiem Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Ja izrādīsies, ka pārkāpumā ir iesaistīts arī pasūtītājs, tad piešķirto finansējumu aģentūra atņems pilnā apmērā.

Centrālās finanšu un līguma aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis pastāstīja, ka ir sazinājies ar Konkurences padomi, lai saņemtu izvērstāku informāciju par konkrētiem objektiem. „Ja mēs runājam konkrēti par ES fondu regulējumu, tad mums ir nepieciešama diezgan precīza informācija par konkrētu objektu iepirkumiem, konkrētu objektu sarunām, kurās ir piedalījušies vai, tieši otrādi, nav piedalījušies kartelī sodītie uzņēmumi. Pašlaik esam izpētes stadijā un esam pieprasījuši informāciju no Konkurences padomes,” sacīja Brencis.

Viņš norādīja, ka izpēte ilgs nevis nedēļas, bet, visticamāk, mēnešus, jo karteļa lietā objektu ir desmitiem. Pasūtītāja un būvniecības tirgus dalībnieka iesaiste katrā objektā ir jāvērtē individuāli. Un pēc tam var vērtēt un spriest par finansiālām sekām, kas var draudēt objektos, kas būvēti ar ES līdzfinansējumu.

„Mēs esam procesā, jo skaidrs, ka gan Finanšu ministrijai, arī premjers ir paudis savu viedokli, ka ir runa par zināmām finansiālām sekām. Un tā ir taisnība, jo Eiropas Komisija arī, protams, lasa un patērē publisko informāciju kā mēs visi. Arī viņiem ir jautājumi. Un mēs ilgi kavēties ar šo izvērtējumu nevarēsim. Vadlīniju regulējums nav tapis vienā dienā. Skaidrs, ka tas ir tapis arī citās ES valstīs pieredzēto. Mēs diemžēl neesam ne pirmie, ne pēdējie šajā stāstā. Aizliegtā vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem. Tas ir skaidrs. Un attiecībā uz būvniecības tirgu Latvijā kaut kas tāds ir pirmo reizi,” norādīja Brencis.

Viņš piebilda, ka vajadzības gadījumā nekautrēsies un pēc padoma vērsīsies Eiropas Komisijā.

Finanšu ministrijā norādīja, ka tā nosoda karteļa esamību būvniecības iepirkumos. Ministrija gaida no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras detalizētu novērtējumu par kartelī iesaistītajiem objektiem, cik lielā mērā tajos ir iesaistīti pasūtītāji un izpildītāji. Tikai pēc tam Finanšu ministrija lems par tālāko rīcību.

Ja Konkurences padomes pieņemtais lēmums stāsies spēkā, tad pasūtītājiem, kas cietuši karteļa dēļ, ir tiesības celt zaudējuma prasību. Daļai būvniecības objektu, piemēram, Jaunajam Rīgas teātrim, Okupācijas muzejam, pasūtītājs ir “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Pieprasīsim pieejamos materiālus Konkurences padomei, iepazīsimies ar lēmumu pilnā apjomā, ar visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, izvērtēsim turpmākos tiesiskās rīcības scenārijus un noteikti rīkosimies valsts un sabiedrības interesēs, lai aizstāvētu šīs intereses. Kad būs skaidrs tiesiskais pamatojums un veikts izvērtējums, atbilstoši rīkosimies kā cietušais, lai atgūtu valstij piederošus līdzekļus, ja notikusi pārmaksa,” sacīja VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis („Attīstībai/Par!”) jau publiski paudis, ka, ņemot vērā, ka Konkurences padome nosaukusi arī Rīgas pašvaldības iepirkumus, par kuriem vienojušies karteļa dalībnieki, viņš uzdevis apzināt un piedāvāt tālākus tiesiskus scenārijus Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadībai.

KONTEKSTS:

Pie būvnieku karteļa lietas strādāja gan Konkurences padome, gan KNAB, kas gan neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm.

Savukārt Konkurences padome konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.

Shēmā iesaistīti 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Un aizliegtā vienošanās skar tādus objektus kā Mežaparka estrāde, Rīgas Tehniskā universitāte, Jaunais Rīgas teātris, Ventspils koncertzāle, Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Okupācijas muzejs, kā arī vairākus privātus objektus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt