Stingro ierobežojumu laikā Latvijas dievnami ir atvērti tikai individuāliem apmeklējumiem. Tāpat baznīcās ir jāievēro divu metru distance un jālieto mutes un deguna aizsegs. Uz vienu personu ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpas platības, nepārsniedzot 20% no kopējā iespējamā cilvēku skaita.
“Reliģiskās darbības veikšanas vietu darba laiks ir no pulksten 6 līdz 19. Izņēmums ir laika periodā no 4. novembra līdz 7. novembrim, kad ir atļauts, ka garīgais un kalpojošais personāls savus pienākumus veic bez darba laika ierobežojumiem. Un ārpus darba laika ir paredzēta arī iespēja veikt reliģisko norišu translāciju un ierakstu bez apmeklētāju klātbūtnes,” pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Dievkalpojumi tiešraidē?
Reliģiskās organizācijas stingro ierobežojumu dēļ ir aicinātas dievkalpojumus translēt attālināti. Tomēr ne visās baznīcās to izdodas darīt.
Prāvests Dzintars Laugulis atzina, ka dievkalpojumu ierakstu nodrošināšana ir negaidīts izaicinājums: “Mūs, mācītājus, neapmāca ierakstīt dievkalpojumus ar dažādām kamerām vai telefoniem un lietot sociālos tīklus. Tas nav tik viegli, jo tas prasa arī līdzekļus, lai iegādātos attiecīgo tehniku. Katrs mēģina pats kaut kā to saprast vai arī kādi amata brāļi pastāsta.”
Īpaši grūti šajā laikā ir mazajām draudzēm. To atzina Latvijas Bīskapu konferences prezidents Liepājas bīskaps Viktors Stulpins: “Ir tādas mazas lauku draudzītes, kur varbūt nav interneta, un tur nenotiek šīs tiešraides. Ir lauku draudzītes, kuras varbūt pat ir ciet. Šeit, Liepājas diecēzē, ir dažas lauku draudzītes, kur cilvēki vai nu mēģina klausīties radio “Marija Latvija”, kur notiek mūsu dievkalpojumi, vai skatās mājās interneta tiešraides.”
Tieslietu ministrija skaidro, ka šobrīd apkopo informāciju par to, cik lielu finansiālu atbalstu nepieciešams sniegt dievnamiem, lai nodrošinātu tehnisko aprīkojumu dievkalpojumu ierakstiem. Tad to plāno iesniegt arī Ministru kabinetam. Taču par finansiālu atbalstu baznīcu uzturēšanas izdevumiem, kā tas bija iepriekš ārkārtējās situācijas laikā, šobrīd lēmums nav pieņemts.
Garīdznieku vakcinācija
Tāpat aktuāls jautājums ir garīdznieku vakcinācija pret Covid-19. Olga Zeile no TM atzina, ka ministrijai nav informācijas par garīdznieku vakcinācijas aptveri.
“Mūsu rīcībā nav precīzu ziņu par to, cik liela ir vakcinācijas aptvere garīgo un kalpojošo personu vidū. Tas, ko mēs varam apgalvot, ka vairāk nekā puse garīdznieku varētu būt vakcinēti. Mūsu minējums ir tāds, ka vakcinācijas procents varētu būt korelējošs ar sabiedrības procentu,” sacīja Zeile.
Prāvests Dzintars Laugulis aplēsis, ka liela daļa garīdznieku ir vakcinēti. “Mēs arī ņemam vērā to, ka ir kādi amata brāļi, kam ir gan medicīniski iemesli, gan arī vienkārši reliģiska pārliecība, ka viņi no tā atturas. Mūsu baznīcā mēs neesam izvēlējušies to ceļu, ka mēs piespiedu kārtā liekam visiem garīdzniekiem vakcinēties. Garīdznieki savā starpā diskutē par šo jautājumu,” sacīja Laugulis.
Savukārt valdība nav pieņēmusi kādus izņēmumus attiecībā uz pienākumu vakcinēties pret Covid-19, kas nozīmē, ka arī uz garīdzniekiem tas attiecas. Par to, kas notiks ar nevakcinētajiem mācītājiem, ir vēl pāragri runāt, taču šo jautājumu piektdien tieslietu ministrs apspriedīs ar konfesiju pārstāvjiem.
