Ne mazāk kā 710 eiro par slodzi jeb par 30 eiro vairāk nekā līdz šim – tā ir jaunā minimālā likme, kuru Izglītības ministrija sola arī pirmsskolu pedagogiem. Atšķirībā no skolu pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs algu palielināšanai gan vajadzīga arī pašvaldību nauda.
Iepriekšējā algu celšanas reizē tas daudzviet sagādāja problēmas. Vai tā būs arī šoreiz, Izglītības ministrijā nezina teikt, jo sarunu ar pašvaldībām par to nav bijis.
“Protams, mēs saprotam, ka situācija pašvaldībās var būt dažāda, jo šī gada budžetā varbūt nav paredzēti līdzekļi. Un, kā jau bija iepriekšējo reizi, kad mēs cēlām algas pirmsskolas pedagogiem, tas bija četrus mēnešus vēlāk, no nākamā gada 1.janvāra. Varbūt, ka kādā pašvaldībā būs tā, bet mēs ļoti ceram, ka... Nu, nav jau mums pašvaldības tik ļoti trūcīgas,” saka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) norāda, ka konceptuāli atbalsta algu palielināšanu un arī šonedēļ paredzētajā valdības sēdē iebildumus necels. Tomēr tas, ka kārtējo reizi jautājumi, kas saistīti ar budžeta pārplānošanu, pieņemti tik pēkšņi, var sagādāt problēmas. Ir pašvaldības, kur jau tagad pirmsskolu pedagogiem maskā vairāk, bet mazākos novados to īsti nevar atļauties.
“Mēs atkal nonākam situācijā, kad grozījumi tiek pieņemti steidzamības kārtā, kad faktiski netiek veikti aprēķini, lai saprastu reālo situāciju – ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Un tad mēs visi nonākam tā kā ķīlnieku situācijā, jo visi saprotam, ka atalgojums ir jāpaaugstina,” norāda LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA), kura stingri iestājās par algu celšanu, gan stāsta, ka pēc tās ziņām daļai pašvaldību nauda noteikti jau ir ieplānota. Lai arī jaunās likmes vēl nav apstiprinātas valdībā, algu kāpuma grafiku, kur to paredzēja, valdība skatīja jau janvārī.
“Atliek cerēt, ka nebūs tāds pavērsiens kā 2016.gada jūlijā, kad pēkšņi paziņoja, ka pirmsskolas pedagogiem būs citi spēles noteikumu. Nu, mēs cerētu rīt neko tādu nesagaidīt valdības sēde,” saka LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Bet, lai turpmāk izvairītos no situācijām, kurās daļa pašvaldību var atļauties maksāt noteikto likmi un pat vairāk, kamēr citām tas sagādā grūtības,
ar Izglītības ministriju turpinoties sarunas, lai no valsts budžeta algas maksātu visiem, arī pavisam mazo bērnu pedagogiem.
Izglītības ministrs stāsta, ka tas varētu būt iespējams, taču ne bez kompromisiem. Lai pilnībā valsts varētu finansēt pirmsskolas pedagogu algas, vajadzētu papildu 50 miljonus eiro. Ministrijā lēš, ka vismaz 20 miljonus eiro no tiem varētu iegūt, valstij un pašvaldībai apmainoties ar funkcijām. Proti,
valsts varētu pārņemt algu maksāšanu, bet pašvaldību ziņā būtu pirmo līdz ceturto klašu bērnu ēdināšana, ko šobrīd apmaksā valsts.
“Droši vien, ka vienkārši valsts budžetā nebūs tādu līdzekļu, līdz ar to ir jābūt kaut kādai funkciju maiņai un naudas plūsmu maiņai ar pašvaldībām,” saka Šadurskis.
Pašvaldību savienībā norāda, ka tas ir nākotnes diskusiju jautājums.
KONTEKSTS:
2016.gadā valdība lēma par pedagogu algu pakāpenisku paaugstināšanu no 2016. gada septembra, taču izlēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Pašvaldībām gan tika dotas tiesības izlemt, vai algas palielināt.
