Piektdien, 31.augustā, noslēdzās divas dienas ilgusī Eiropas Parlamenta īpašās komitejas finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos deputātu vizīte Latvijā. Tās ietvaros Eiropas Parlamenta deputāti tikās ar Finanšu ministrijas, atbildīgo Saeimas komisiju, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonām. Tāpat uzklausīti arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas un pašlikvidācijas procesu sākušās „ABLV Bank” likvidatoru vērtējumi par naudas atmazgāšanas situāciju Latvijā.
Īpašās komitejas pārstāvji pozitīvi vērtē to, ka samazinājies nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas bankās un čaulas kompāniju skaits. Bet darāmā vēl ir daudz.
„Kopējais iespaids ir, ka Latvija ir skaidri sapratusi, ka dažos aspektos situācija banku sektorā vairs nav ilgtspējīga, un kopš tā brīža ir pieliktas vērā ņemamas pūles,” tā, stāstot par pirmajiem iespaidiem, kas gūti, divu dienu garumā tiekoties ar dažādām par banku sektoru atbildīgo institūciju amatpersonām, sacīja Eiropas Parlamenta īpašās komitejas finanšu noziegumu, naudas atmazgāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos prezidents Petrs Ježeks.
Centienus samazināt netīrās naudas īpatsvaru Latvijas banku kontos apliecinot straujais nerezidentu noguldījumu apjoma kritums un tā dēvēto čaulas kompāniju kontu slēgšana.
Plašākus secinājumus komiteja, kuras redzeslokā nonākuši naudas atmazgāšanas gadījumi ne vien Latvijā, bet arīdzan Maltā, Igaunijā un citviet Eiropā, plāno apkopot vēlāk.
Diskutējot par naudas atmazgāšanas apkarošanu, arvien aktuāls ir jautājums par to, vai nebūtu jāpaplašina, piemēram, Eiropas Centrālās bankas pilnvaras šajā jomā.
„Nozīmīgs jautājums, par ko esam debatējuši šajās diskusijās, ir, vai valstīm ar nelielu iedzīvotāju skaitu ir pietiekamas spējas un iespējas efektīvi apkarot naudas atmazgāšanu,” atzina Eiropas Parlamenta īpašās komitejas deputāts Jeppe Kofods no Dānijas.
Viņš īpaši akcentēja, ka naudas atmazgāšanas novēršana ir aktuāla arī Rietumeiropā. Dānijā jau ilgāku laiku uzmanības lokā ir naudas atmazgāšana caur „Danske Bank” Igaunijas filiāli.
Tiek lēsts, ka kopējais atmazgātās naudas apjoms varētu būt ap 7 miljardiem eiro.
„Noziegumi ir notikuši, nopietni naudas atmazgāšanas un finansiālie noziegumi. Šiem noziedzniekiem jātiek notvertiem, apsūdzētiem un jāstājas tiesas priekšā. Dažkārt mums šeit Eiropā labāk patīk runāt par noziegumu prevenciju. Savukārt ASV, kur mēs bijām jūlijā, ir pārāki likumu varas piemērošanā. Patiesībā mēs to redzam šajā piemērā ar „ABLV Bank”,” uzsvēra Kofods.
Ziņojumu par to, kādi uzlabojumi nepieciešami finanšu noziegumu efektīvākai apkarošanai, Eiropas Parlamenta īpašā komiteja plāno sagatavot līdz nākamā gada pavasarim.
