Par to, ka Brīvība ielu vajadzētu padarīt cilvēkiem un videi draudzīgāku, ierīkojot tur velojoslas, portālā Manabalss.lv parakstījās vairāk nekā divarpus tūkstoši cilvēku, un šo iniciatīvu jūnijā sākumā iesniedza izskatīšanai Rīgas domē.
Tomēr izskatīt to neizdodas. Jūnijā beigās bija paredzēts to iekļaut domes sēdes darba kārtībā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) sacīja, ka jāievēro procedūra un vispirms šis jautājums jāizskata komitejā. Nu arī komitejā to izdarīt neizdodas.
Lai runātu par šo jautājumu, trešdien, 22.augustā, opozīcija bija sasaukusi ārkārtas komitejas sēdi. “Nepieņemami ir tas, ka komitejas priekšsēdētājs [Vadims] Baraņņiks nebija to iekļāvis darba kārtībā jau jūnijā, kad paraksti tika iesniegti,” norāda Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība).
Sākumā uz sēdi ieradās visi komitejas deputāti. Tad “Saskaņas” deputāts Mihails Kameņeckis palūdza pārtraukumu, pēc kura “Saskaņas” deputāti, izņemot komitejas vadītāju, neatgriezās. Līdz ar to sēdes turpināšanai kvoruma nepietika.
Uz sēdi gan bija atnākuši arī organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvji, kuri par šādu iznākumu bija vīlušies. “Un tas, kas mani pārsteidza, ka, nākot augšā pa trepēm, tur stāv gan Rīgas mērs, gan viņa partijas biedri, kuri bija ieradušies uz sēdi un aizgāja projām, un viņi pat neskaidroja.
Tā attieksme ir vienkārši pazemojoša man kā rīdziniekam, kuru interesēja, kas notiek pilsētā,” saka arhitekts, “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols.
Tikmēr “Saskaņas” deputāti, kuri jau uz nākamo sēdi par citiem jautājumiem atkal ieradās, šādu rīcību skaidroja ar politiskajām attiecībām. “Es nedomāju, ka šis ir ārkārtas dabas jautājums. Veloceliņš ir laba lieta, bet mēs negribam atbalstīt procesu, ka kāds ar to veloceliņu grib iebraukt Saeimā,” pauda Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis (“Saskaņa”).
“Šeit mēs arī redzam, ka no JKP visi deviņi deputāti piedalās Saeimas vēlēšanās, no “Attīstībai” puse... (..) Ja mēs runājam par Brīvības ielu, konkrēti šo posmu, šeit mēs redzam, ka mums ir izdevies ieviest sabiedriskā transporta joslu, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo
sabiedriskais transports pārvadā vairākas reizes vairāk cilvēku nekā privātais transports un velosipēdi. Tālāk skatīsimies,” sacīja Ušakovs.
No Rīgas mēra teiktā vēl 2014.gadā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” gan izriet, ka velojoslai Brīvības ielā bija jābūt jau 2015.gadā.
Rīgas mēra solīto atceras arī organizācijā “Pilsēta cilvēkiem”. Tur norāda, ka
līdz ar sabiedriskā transporta joslas izveidošanu riteņbraucēji pa to nevarēs braukt un viņiem būs jābrauc pa vidējo joslu.
“Un iela kļūs bīstamāka. Tā jau šobrīd ir viena no bīstamākajām priekš riteņbraucējiem Rīgā. Un tas man vienkārši ir nesaprotami, kāpēc vienā brīdī saka, ka Rīga kļūs par cilvēcīgu pilsētu, algo ļoti dārgu pilsētplānotāju, kurš it kā palīdz, bet darbi ir pilnīgi, pilnīgi pretēji,” pauž arhitekts Ozols.
Pagaidām nav zināms, kad Rīgas domnieki atkārtoti varētu mēģināt lemt par šo jautājumu.
