Dienas notikumu apskats

Katalonijā varētu lemt par reģiona lielāku autonomiju

Dienas notikumu apskats

Sīrijā pieaug saspīlējums Idlibas provincē

Skolotāju algu kāpums strupceļā – valdība prasa kvalitāti, pedagogi briest piketam

Skolotāju algu kāpums strupceļā – valdība prasa kvalitāti, pedagogi briest piketam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 1 mēneša.

Nespējot panākt vienošanos ar arodbiedrību un pašvaldību organizācijām par skolu kvalitātes kritērijiem, valdība otrdien, 4.septembrī, atlikusi lēmumu par algu palielināšanu pedagogiem. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka tas ir principiāls jautājums – vai nu jaunās kvalitātes prasības tiks atbalstītas kopā ar algu pieaugumu, vai arī nebūs nekā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga to sauc par šantāžu.

Tieši pirms nedēļas valdību veidojošās partijas vienojās, ka pedagogu minimālā algas likme ar šo mācību gadu būs par 30 eiro lielāka. Taču naudas solītājs premjers Kučinskis drīz vien arī paziņoja, ka algas nekāpinās tāpat vien. Proti, pašlaik ir noteiktas kvantitatīvās prasības jeb skolēnu skaits uz pedagogu, taču jābūt arī kvalitātes prasībām. Tās uz šodienas valdības sēdi bija sagatavojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Precizējums

Tekstā precizēts iespējamā piketa datums un tā pieteikšanas termiņš. Pikets plānots 18.septembī, nevis 18.oktobrī, bet tas jāpiesaka līdz 6.septembrim, nevis 6.oktobrim, kā ziņots iepriekš.

Jautājums par pedagogu minimālās algas likmes kāpināšanu līdz 710 eiro valdības sēdes darba kārtībā tika iekļauts vispirms, un vēlāk tajā parādījās arī kvalitātes kritēriji jeb skolu finansēšanas sasaiste ar to kvalitātes rādītājiem. Iecerēts, ka, fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti vidusskolās centralizētajos eksāmenos, pirmajā gadā skolai tiktu izteikts brīdinājums. Ja uzlabojumu nebūtu, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiktu piešķirti tikai 50% no aprēķinātā finansējuma.

 

Premjers pašā valdības sēdes sākumā aicināja šos jautājumus valdības darba kārtībā mainīt vietām – vispirms lemt par kvalitātes prasībām, un tikai tad, ja par to būs pozitīvs lēmums, varēs atbalstīt arī algu celšanu. Arodbiedrība savukārt piedāvāja otrdien, 4.septembrī, atbalstīt algu palielināšanu un par pārējo lemt pēc tam.

"Tur ir virkne atbalstāmu lietu, bet ir lietas, par ko jau iepriekš nav bijušas vienošanās, un tāpēc arī koalīcijas padomes sēdē teicu, ka ir jāredz dokuments kopumā," sacīja Vanaga. Savukārt premjers uzsvēra:

"Mēs ļoti labi zinām, ja mēs ar otru iesim uz priekšu, tad šitas nebūs nekad, vismaz tuvākā pusgada laikā. Tāpēc tādu variantu es nepieļaušu."

Valdība sēdē otrdien vēl nevienojās par kvalitātes kritērijiem, līdz ar to jautājums par pedagogu minimālās algas likmi nemaz netika skatīts. Valdība vēlreiz par to mēģinās lemt nākamnedēļ, taču jau tagad ir skaidrs, ka situācija var būt līdzīga.

LIZDA vadītāja tāpēc sola tomēr gatavoties iepriekš plānotajam, bet atsauktajam piketam 18.septembrī.

Viņa norāda – tā vietā, lai par kvalitātes kritērijiem pienācīgi diskutētu aizvadītajos mēnešos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarosījusies pēdējā brīdī.

"Gribat algas pielikumu, a davai parakstīties uz visu, ko mēs esam ielikuši, lai vai kāda formula un kāds elements nepatīk – gribat naudu – aizveriet acis. Tā arī nebūs! (..) Tas ir ļoti nekorekti. Būtībā tā ir šantāža," uzskata Vanaga.

"Kompromisu atrast neizdosies, jo tas, ko mēs dzirdējām no oponentiem, ir iegansti, nevis patiesie iemesli. Patiesie iemesli, manuprāt, ir joprojām turēt skolu, kāda tā ir, kāda nozīme kvalitātei, ka tik skola," sacīja izglītības un zinātnes ministrs.

Izglītības ministrs aizstāv gan kvalitātes aprēķināšanas formulu, gan to, ka kvalitātes kritēriji jāskata kopā ar finansējumu jau no septembra solītajai algu palielināšanai. Iesaistītajām pusēm šīs nedēļas laikā vēl notikšot sarunas, pirms jautājumu atkārtoti skatīs valdībā. Taču būtiskas izmaiņas jau sagatavotajā noteikumu projektā ministrs nepieļauj.

KONTEKSTS:

Pedagogu minimālā alga par likmi no septembra būs par 30 eiro lielāka. Par to  28.augustā, pēc koalīcijas sadarbības padomes tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents. Kopumā no šogad skolotāju algu celšanai nepieciešamajiem 6,7 miljoniem eiro aptuveni puse jāatrod IZM, kam izdevies naudu atrast citās ministrijas programmās.

Premjers iepriekš LTV raidījumā "Rīta panorāma" gan atzina, ka pašlaik ir noteiktas kvantitatīvās prasības, proti, cik daudz skolēnu ir jābūt uz vienu pedagogu, bet ir jābūt arī kvalitātes prasībām.

IZM pagājušajā nedēļā nāca klajā ar sagatavoto noteikumu projektu par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā. Tie tostarp paredz: ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti