ĪSUMĀ:
- "Moneyval": Latvija netiek galā vai zemu novērtē naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas un citus riskus;
- Progress likumu piemērošanā un likumpārkāpēju saukšanā pie atbildības Latvijai jāspēj apliecināt tuvākajā laikā;
- Ja Latvija aktīvāk nevērsīsies pret naudas atmazgāšanu, tad var nonākt tā sauktajā pelēkajā sarakstā;
- Znotiņa: "Mums ir ārkārtīgi lieliem soļiem, ieguldot nopietnus resursus, jāiet uz priekšu";
- Ministre atturas nosaukt atbildīgos par to, kāpēc Latvija nonāca līdz tik zemam vērtējumam.
Ceturtdien publiskots Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojums, kurā visnotaļ neglaimojoši novērtēta banku uzraugu un jo īpaši tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivitāte naudas atmazgāšanas ierobežošanā.
Ziņojums tapis, izvērtējot situāciju līdz 2017.gada beigām, tādēļ tādi notikumi kā ASV finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas "FinCen" lēmums vērst sankcijas pret "ABLV Bank", Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam uzrādītās apsūdzības un šovasar ieviestais aizliegums apkalpot tā dēvētās čaulas kompānijas šo vērtējumu nav ietekmējušas.
"Monyeval" priekšsēdētājs Daniels Telesklafs pārspriest jaunāko ziņojumu par Latviju bija ieradies Rīgā pēc mūsu valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas uzaicinājuma. Pēc viņa teiktā, Latvija ir attīstījusi finanšu biznesa modeli, kurš līdzi nes naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas un citus riskus, bet ar šiem riskiem valsts galā netiek vai par zemu tos novērtē.
Pēc ceturtdien notikušās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes "Moneyval" prezidents Telesklafs uzsvēra, ka Latvijas institūcijām jau tuvākajā laikā ar darbiem jāapliecina savas spējas apkarot finanšu noziegumus.
"Tas, ko mēs sagaidām īsā laika posmā, ir vairāk rezultātu. Tas nozīmē vairāk izmeklēšanas, prokurorus, kas pieceļas, sāk darīt savu darbu un noved lietas līdz tiesai.
Mēs vēlamies redzēt uzraugus, kas drosmīgāk vēršas pret neatbilstošiem cilvēkiem, pret cilvēkiem, kas pārbauda likuma robežas un noziedzniekiem raida ļoti skaidru signālu, ka viņi Latvijā nav gaidīti," teica Telesklafs.
Progresu gaida tuvākajā laikā
Progress pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu vērsto likumu piemērošanā un likumpārkāpēju saukšanā pie atbildības valstij jāspēj apliecināt jau tuvākajā laikā. Nākamā atskaite būs pēc gada. "Gada laikā Latvijai ir jāparāda būtisks progress. Ja nē, tiks pieņemti mēri," brīdināja Telesklafs.
Telesklafs atzīst, ka, izvērtējot situāciju naudas atmazgāšanas jomā, "Moneyval" ekspertiem nācies secināt, ka līdz šim šī joma nav bijusi prioritāte.
"Ja tā vēl arvien nebūs prioritāte, tam būs nopietnas sekas, nepatīkamas sekas, ko izjutīs valsts ekonomika. Tās ietekmēs eksporta industriju un pieeju ārvalstu banku sistēmām, tostarp pieeju ārvalstu valūtām," atzina "Moneyval" prezidents.
Latvija riskē nokļūt tā sauktajā pelēkajā sarakstā, kas apgrūtinās pārrobežu maksājumus. Daudz vairāk laika tiks veltīts to pārbaudei, kas var traucēt, piemēram uzņēmēju darbu. Latvijas kontroles dienestā atzīst, ka jādara viss, lai tas nenotiktu.
"Es viennozīmīgi gribu pateikt, ka tas ir ļoti objektīvs vērtējums. Un mums jābeidz zaudēt laiks, mēģinot apstrīdēt vai kaut kādā veidā iebilst pret vienu vai pret otru vērtējumu (..).
Šobrīd mums ir ārkārtīgi lieliem soļiem, ieguldot nopietnus resursus, jāiet uz priekšu. Mums jāsaprot, ka mēs to nevaram izdarīt kā blakus darbiņu," atzina Znotiņa.
Atbildīgos atturas nosaukt
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes sacīja, ka šobrīd no Latvijas, pirmkārt, tiek sagaidīts tieši aktīvāks tiesībsargājošo iestāžu darbs.
"Mazāk šeit ir runa par likumdošanu. Arī "Moneyval" prezidents mums šodien apliecināja, ka mums ir diezgan laba likumdošana. Jautājums ir par tās praktisko piemērošanu," sacīja finanšu ministre.
"Moneyval" ziņojumā nepietiekama izpratne par ar naudas atmazgāšanu saistītajiem riskiem pārmesta ne vien politikas veidotājiem, bet arī privātajam sektoram, tas ir, bankām. Ņemot vērā Latvijā strādājošo banku piekopto riskanto biznesa modeli, banku uzraugu un tiesībsargājošo iestāžu darbība novērtēta kā nepietiekami efektīva.
Atbildīgos par to, kā Latvija nonāca līdz tik zemam vērtējumam, finanšu ministre vairās saukt, vien norādot, ka tas ir bijis gan profesionalitātes, gan resursu trūkums.
"Šobrīd daudz svarīgāk ir koncentrēties uz nākotni, tiešām ceļot kapacitāti gan regulatorā, gan kontroles dienestā, nodrošinot lielāku neatkarību. Gan prokuratūrā, policijā un tiesu sistēmā. Tas ir tas, ko no mums sagaida," teica ministre.
Šis nav pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
