Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regula, kas paredz stingrāku kontroli pār fizisko personu datiem un to uzglabāšanu, stājās spēkā 25.maijā. Tam bija iespēja gatavoties divus gadus, tomēr rosība sākās vien neilgi pirms regulas spēkā stāšanās, un aizvien – jau tās darbības laikā – ir daudz neatbildētu jautājumu. Tas atklājās arī trešdien konsultatīvajā atbalsta padomē, ko šo jautājumu pārspriešanai izveidojusi Tieslietu ministrija.
Datu aizsardzības speciālistu asociācijā apkopojuši biežākos pārpratumus un nolēmuši nākt talkā valsts institūcijām un veidot vadlīnijas pašvaldībām un skolām, lai kliedētu mītu.
"Man arī bērns sāk pirmajā klasē iet un piedāvā tās anketas. Un vienkārši anketa neatbilst tam, ko tā regula prasa. Tas ir viens no tiem mītiem, kas tiek turpināts," teica Eiropas personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs.
Piemēram, nevajadzīgi atļaujas tiek prasītas, lai skolēnus reģistrētu žurnālos, vai bērnu vārdi uz zīmējumiem izglītības iestādēs tiek aizstāti ar simboliem.
Arī par skolas pasākumu fotografēšanu joprojām daudziem nav skaidrības. Pārspīlēt mēdzot arī pārvaldes iestādes, un bijuši gadījumi, kad nopietni spriests, vai e-pasta adresē darbinieka vārdu un uzvārdu nevajadzētu aizstāt ar skaitļu kodu.
Datu valsts inspekcijā gan secina, ka kopš maija, kad datu regulas spēkā stāšanos tēlaini varējis salīdzināt ar nelielu sprādzienu, uzlabojumi ir.
"Situācija ir normalizējusies un kļuvusi mierīgāka, jo tas izskaidrojošais darbs tiek veikts. Mēs turpinām semināru ciklu un lielam cilvēku skaitam skaidrojam regulas piemērošanu," sacīja Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova.
Iesaistītajām pusēm gan nākas atzīt, ka vienotai izpratnei nepalīdz arīdzan tas, ka normatīvo aktu sakārtošana nav pabeigta. Ir pieņemts ar regulu saistīts likums, taču ir vēl virkne Ministru kabineta noteikumu, kuru labošana tikai priekšā. Tieslietu ministrijā gan skaidro, ka tam nevajadzētu ietekmēt pamatprincipu darbību. Turklāt tieši tādēļ, lai kliedētu neskaidrības, arī izveidota konsultatīvā padome.
"Es domāju, ka mēs ar to tiksim galā un, regulāri konsultējot, arī noņemsim šo spriedzi," teica Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Regulas interpretācijas problēmas turklāt neesot tikai Latvijai raksturīgas. Izpratnes atšķiroties arī starp Eiropas valstīm. Tādēļ neesot izslēgts, ka Eiropas Parlamentā pie šī jautājuma atgriezīsies, lai pārrunātu regulas prasības un skaidrāk atrunātu, uz ko īsti tās attiecas.
